verbfirst conjugation
trānsmūtō
trānsmūtō (present infinitive trānsmūtāre, perfect active trānsmūtāvī, supine trānsmūtātum)
Classical[trãːsˈmuː.toː]Ecclesiastical[tranzˈmuː.to]
Meaning
- to change, shift, transform, transmute
[fortuna] transmutat incertos honores (Horace, Carmina 3.29.51)
- to transfer, remove
inchoante accessione aegros ad alium transmutare locum (Caelius Aurelianus [5th c.], De morbis acutis et chronicis 1.15.142)
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | trānsmūtō | trānsmūtābam | trānsmūtābō | trānsmūtāvī | trānsmūtāveram | trānsmūtāverō trānsmūtārō |
| 2nd sg. | trānsmūtās | trānsmūtābās | trānsmūtābis | trānsmūtāvistī trānsmūtāstī | trānsmūtāverās trānsmūtārās | trānsmūtāveris |
| 3rd sg. | trānsmūtat | trānsmūtābat | trānsmūtābit | trānsmūtāvit | trānsmūtāverat trānsmūtārat | trānsmūtāverit trānsmūtārit |
| 1st pl. | trānsmūtāmus | trānsmūtābāmus | trānsmūtābimus | trānsmūtāvimus | trānsmūtāverāmus | trānsmūtāverimus trānsmūtārimus |
| 2nd pl. | trānsmūtātis | trānsmūtābātis | trānsmūtābitis | trānsmūtāvistis trānsmūtāstis | trānsmūtāverātis trānsmūtārātis | trānsmūtāveritis trānsmūtāritis |
| 3rd pl. | trānsmūtant | trānsmūtābant | trānsmūtābunt | trānsmūtāvērunt trānsmūtāvēre, trānsmūtārunt | trānsmūtāverant trānsmūtārant | trānsmūtāverint trānsmūtārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | trānsmūtem | trānsmūtārem | trānsmūtāverim trānsmūtārim | trānsmūtāvissem trānsmūtāssem |
| 2nd sg. | trānsmūtēs | trānsmūtārēs | trānsmūtāverīs | trānsmūtāvissēs trānsmūtāssēs |
| 3rd sg. | trānsmūtet | trānsmūtāret | trānsmūtāverit trānsmūtārit | trānsmūtāvisset trānsmūtāsset |
| 1st pl. | trānsmūtēmus | trānsmūtārēmus | trānsmūtāverīmus trānsmūtārīmus | trānsmūtāvissēmus trānsmūtāssēmus |
| 2nd pl. | trānsmūtētis | trānsmūtārētis | trānsmūtāverītis trānsmūtārītis | trānsmūtāvissētis trānsmūtāssētis |
| 3rd pl. | trānsmūtent | trānsmūtārent | trānsmūtāverint trānsmūtārint | trānsmūtāvissent trānsmūtāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | trānsmūtor | trānsmūtābar | trānsmūtābor |
| 2nd sg. | trānsmūtāris trānsmūtāre | trānsmūtābāris trānsmūtābāre | trānsmūtāberis trānsmūtābere |
| 3rd sg. | trānsmūtātur | trānsmūtābātur | trānsmūtābitur |
| 1st pl. | trānsmūtāmur | trānsmūtābāmur | trānsmūtābimur |
| 2nd pl. | trānsmūtāminī | trānsmūtābāminī | trānsmūtābiminī |
| 3rd pl. | trānsmūtantur | trānsmūtābantur | trānsmūtābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | trānsmūter | trānsmūtārer |
| 2nd sg. | trānsmūtēris trānsmūtēre | trānsmūtārēris trānsmūtārēre |
| 3rd sg. | trānsmūtētur | trānsmūtārētur |
| 1st pl. | trānsmūtēmur | trānsmūtārēmur |
| 2nd pl. | trānsmūtēminī | trānsmūtārēminī |
| 3rd pl. | trānsmūtentur | trānsmūtārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | trānsmūtā | trānsmūtāre |
| pres. 2nd pl. | trānsmūtāte | trānsmūtāminī |
| fut. 2nd sg. | trānsmūtātō | trānsmūtātor |
| fut. 3rd sg. | trānsmūtātō | trānsmūtātor |
| fut. 2nd pl. | trānsmūtātōte | — |
| fut. 3rd pl. | trānsmūtantō | trānsmūtantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | trānsmūtāre | trānsmūtārī |
| perfect infinitive | trānsmūtāvisse trānsmūtāsse | trānsmūtātum esse |
| future infinitive | trānsmūtātūrum esse | trānsmūtātum īrī |
| present participle | trānsmūtāns | — |
| perfect participle | — | trānsmūtātus trānsmūtāta, trānsmūtātā, trānsmūtātae, trānsmūtātam, trānsmūtātārum, trānsmūtātās, trānsmūtātī, trānsmūtātōrum, trānsmūtātōs |
| future participle | trānsmūtātūrus trānsmūtātūra, trānsmūtātūrā, trānsmūtātūrae, trānsmūtātūram, trānsmūtātūrārum, trānsmūtātūrās, trānsmūtātūre, trānsmūtātūrī, trānsmūtātūrīs, trānsmūtātūrō, trānsmūtātūrōrum, trānsmūtātūrōs, trānsmūtātūrum | trānsmūtandus trānsmūtanda, trānsmūtandā, trānsmūtandae, trānsmūtandam, trānsmūtandārum, trānsmūtandās, trānsmūtande, trānsmūtandīs, trānsmūtandōrum, trānsmūtandōs |
gerundtrānsmūtandī, trānsmūtandō, trānsmūtandumsupinetrānsmūtātum, trānsmūtātū
trans-mūto, āre, v. a.,
I. to change, shift, transmute (poet.; cf.:
commuto, verto, converto): transmutans dextera laevis, Lucr. 2, 488: (fortuna) transmutat incertos honores, Hor. C. 3, 29, 51.—II. To transfer, remove:
aegros ad alium locum, Cael. Aur. Acut. 1, 15, 142.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
trāns-mūtō āre,
to change, shift, transmute: incertos honores, H.
Origins
Proto-Indo-European *terh₂-der. Proto-Indo-European *térh₂t Proto-Indo-European *-ónts Proto-Indo-European *tr̥h₂ónts Proto-Indo-European *tr̥h₂n̥ts Proto-Italic *trāns Proto-Italic *trāns- Latin trāns- Latin mūtō Latin trānsmūtō From trāns- + mūtō (“change, alter”).
Descendants
- Catalantransmutar
- Frenchtransmuter
- Romaniantransmutafrom French transmuter
- Italiantrasmutare
- Frenchtransmuerfrom Middle French transmuer
- Englishtransmewfrom Middle French transmuer
- Portuguesetransmutar
- Spanishtransmutar
- Englishtransmute
- Englishtransmutate
In English words that came into English from trānsmūtō
- transmutetrānsmūtāre
- transmutationtransmutationem