verbfirst conjugation
ēmūtō
ēmūtō (present infinitive ēmūtāre, perfect active ēmūtāvī, supine ēmūtātum)
Classical[eːˈmuː.toː]Ecclesiastical[eˈmuː.to]
Meaning
- transitiveto change, alter, transform
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēmūtō | ēmūtābam | ēmūtābō | ēmūtāvī | ēmūtāveram | ēmūtāverō ēmūtārō |
| 2nd sg. | ēmūtās | ēmūtābās | ēmūtābis | ēmūtāvistī ēmūtāstī | ēmūtāverās ēmūtārās | ēmūtāveris |
| 3rd sg. | ēmūtat | ēmūtābat | ēmūtābit | ēmūtāvit | ēmūtāverat ēmūtārat | ēmūtāverit ēmūtārit |
| 1st pl. | ēmūtāmus | ēmūtābāmus | ēmūtābimus | ēmūtāvimus | ēmūtāverāmus | ēmūtāverimus ēmūtārimus |
| 2nd pl. | ēmūtātis | ēmūtābātis | ēmūtābitis | ēmūtāvistis ēmūtāstis | ēmūtāverātis ēmūtārātis | ēmūtāveritis ēmūtāritis |
| 3rd pl. | ēmūtant | ēmūtābant | ēmūtābunt | ēmūtāvērunt ēmūtāvēre, ēmūtārunt | ēmūtāverant ēmūtārant | ēmūtāverint ēmūtārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēmūtem | ēmūtārem | ēmūtāverim ēmūtārim | ēmūtāvissem ēmūtāssem |
| 2nd sg. | ēmūtēs | ēmūtārēs | ēmūtāverīs | ēmūtāvissēs ēmūtāssēs |
| 3rd sg. | ēmūtet | ēmūtāret | ēmūtāverit ēmūtārit | ēmūtāvisset ēmūtāsset |
| 1st pl. | ēmūtēmus | ēmūtārēmus | ēmūtāverīmus ēmūtārīmus | ēmūtāvissēmus ēmūtāssēmus |
| 2nd pl. | ēmūtētis | ēmūtārētis | ēmūtāverītis ēmūtārītis | ēmūtāvissētis ēmūtāssētis |
| 3rd pl. | ēmūtent | ēmūtārent | ēmūtāverint ēmūtārint | ēmūtāvissent ēmūtāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēmūtor | ēmūtābar | ēmūtābor |
| 2nd sg. | ēmūtāris ēmūtāre | ēmūtābāris ēmūtābāre | ēmūtāberis ēmūtābere |
| 3rd sg. | ēmūtātur | ēmūtābātur | ēmūtābitur |
| 1st pl. | ēmūtāmur | ēmūtābāmur | ēmūtābimur |
| 2nd pl. | ēmūtāminī | ēmūtābāminī | ēmūtābiminī |
| 3rd pl. | ēmūtantur | ēmūtābantur | ēmūtābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | ēmūter | ēmūtārer |
| 2nd sg. | ēmūtēris ēmūtēre | ēmūtārēris ēmūtārēre |
| 3rd sg. | ēmūtētur | ēmūtārētur |
| 1st pl. | ēmūtēmur | ēmūtārēmur |
| 2nd pl. | ēmūtēminī | ēmūtārēminī |
| 3rd pl. | ēmūtentur | ēmūtārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | ēmūtā | ēmūtāre |
| pres. 2nd pl. | ēmūtāte | ēmūtāminī |
| fut. 2nd sg. | ēmūtātō | ēmūtātor |
| fut. 3rd sg. | ēmūtātō | ēmūtātor |
| fut. 2nd pl. | ēmūtātōte | — |
| fut. 3rd pl. | ēmūtantō | ēmūtantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | ēmūtāre | ēmūtārī |
| perfect infinitive | ēmūtāvisse ēmūtāsse | ēmūtātum esse |
| future infinitive | ēmūtātūrum esse | ēmūtātum īrī |
| present participle | ēmūtāns | — |
| perfect participle | — | ēmūtātus ēmūtāta, ēmūtātā, ēmūtātae, ēmūtātam, ēmūtātārum, ēmūtātās, ēmūtātī, ēmūtātōrum, ēmūtātōs |
| future participle | ēmūtātūrus ēmūtātūra, ēmūtātūrā, ēmūtātūrae, ēmūtātūram, ēmūtātūrārum, ēmūtātūrās, ēmūtātūre, ēmūtātūrī, ēmūtātūrīs, ēmūtātūrō, ēmūtātūrōrum, ēmūtātūrōs, ēmūtātūrum | ēmūtandus ēmūtanda, ēmūtandā, ēmūtandae, ēmūtandam, ēmūtandārum, ēmūtandās, ēmūtande, ēmūtandīs, ēmūtandōrum, ēmūtandōs |
gerundēmūtandī, ēmūtandō, ēmūtandumsupineēmūtātum, ēmūtātū
ē-mūto, no
I. perf., ātum, 1, v. a., to change, alter (perh. only in the foll. passages; cf.:
muto, immuto, commuto), Manil. 5, 149: emutatis in perversum dicendi figuras, Quint. 8, 2, 19.Origins
- Proto-Indo-European*h₁éǵʰ
- Proto-Indo-European*h₁éǵʰs
- Proto-Italic*eks
- Latinēmūtō
Latin ex- Latin mūtō Latin ēmūtō From ex- (“out of”) + mūtō (“change, alter”).