noun · femininefirst declension
quassātūra
quassātūra f (genitive quassātūrae)
Classical[kʷas.saːˈtuː.ra]Ecclesiastical[kʷas.saˈtuː.ra]
Meaning
- The act of shaking.
- An injury from shaking.
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | quassātūra | quassātūrae |
| genitive | quassātūrae | quassātūrārum |
| dative | quassātūrae | quassātūrīs |
| accusative | quassātūram | quassātūrās |
| ablative | quassātūrā | quassātūrīs |
| vocative | quassātūra | quassātūrae |
quassātūra, ae, f. quasso,
I. a shaking; hence, transf.,
I. An injury occasioned by shaking:
quassaturas fovere, Plin. Val. 4, 5.—II. A part injured by shaking, Veg. Vet. 1, 28, 5.
Origins
From quassātum + -tūra, from the supine of quassō (“shake repeatedly or violently”), from quatiō (“shake”).