verbfirst conjugation
praelēgō1
praelēgō (present infinitive praelēgāre, perfect active praelēgāvī, supine praelēgātum)
Classical[prae̯ˈɫeː.ɡoː]Ecclesiastical[preˈlɛː.ɡo]
Meaning
- to bequeath beforehand, bequeath something to be given before the inheritance is divided
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | praelēgō | praelēgābam praelegēbam | praelēgābō praelegam | praelēgāvī praelēgī | praelēgāveram praelēgeram | praelēgāverō praelēgārō, praelēgerō |
| 2nd sg. | praelēgās praelegis | praelēgābās praelegēbās | praelēgābis | praelēgāvistī praelēgāstī, praelēgistī | praelēgāverās praelēgārās, praelēgerās | praelēgāveris |
| 3rd sg. | praelēgat praelegit | praelēgābat praelegēbat | praelēgābit | praelēgāvit praelēgit | praelēgāverat praelēgārat, praelēgerat | praelēgāverit praelēgārit, praelēgerit |
| 1st pl. | praelēgāmus praelegimus | praelēgābāmus praelegēbāmus | praelēgābimus | praelēgāvimus praelēgimus | praelēgāverāmus praelēgerāmus | praelēgāverimus praelēgārimus, praelēgerimus |
| 2nd pl. | praelēgātis praelegitis | praelēgābātis praelegēbātis | praelēgābitis | praelēgāvistis praelēgāstis, praelēgistis | praelēgāverātis praelēgārātis, praelēgerātis | praelēgāveritis praelēgāritis, praelēgeritis |
| 3rd pl. | praelēgant praelegunt | praelēgābant praelegēbant | praelēgābunt | praelēgāvērunt praelēgāvēre, praelēgārunt, praelēgērunt | praelēgāverant praelēgārant, praelēgerant | praelēgāverint praelēgārint, praelēgerint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | praelēgem praelegam | praelēgārem praelegerem | praelēgāverim praelēgārim, praelēgerim | praelēgāvissem praelēgāssem, praelēgissem |
| 2nd sg. | praelēgēs | praelēgārēs praelegerēs | praelēgāverīs | praelēgāvissēs praelēgāssēs, praelēgissēs |
| 3rd sg. | praelēget | praelēgāret praelegeret | praelēgāverit praelēgārit, praelēgerit | praelēgāvisset praelēgāsset, praelēgisset |
| 1st pl. | praelēgēmus | praelēgārēmus praelegerēmus | praelēgāverīmus praelēgārīmus, praelēgerīmus | praelēgāvissēmus praelēgāssēmus, praelēgissēmus |
| 2nd pl. | praelēgētis | praelēgārētis praelegerētis | praelēgāverītis praelēgārītis, praelēgerītis | praelēgāvissētis praelēgāssētis, praelēgissētis |
| 3rd pl. | praelēgent | praelēgārent praelegerent | praelēgāverint praelēgārint, praelēgerint | praelēgāvissent praelēgāssent, praelēgissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | praelēgor | praelēgābar praelegēbar | praelēgābor praelegar |
| 2nd sg. | praelēgāris praelēgāre | praelēgābāris praelēgābāre, praelegēbāre, praelegēbāris | praelēgāberis praelēgābere |
| 3rd sg. | praelēgātur praelegitur | praelēgābātur praelegēbātur | praelēgābitur |
| 1st pl. | praelēgāmur praelegimur | praelēgābāmur praelegēbāmur | praelēgābimur |
| 2nd pl. | praelēgāminī | praelēgābāminī praelegēbāminī | praelēgābiminī |
| 3rd pl. | praelēgantur praeleguntur | praelēgābantur praelegēbantur | praelēgābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | praelēger praelegar | praelēgārer praelegerer |
| 2nd sg. | praelēgēris praelēgēre | praelēgārēris praelēgārēre, praelegerēre, praelegerēris |
| 3rd sg. | praelēgētur | praelēgārētur praelegerētur |
| 1st pl. | praelēgēmur | praelēgārēmur praelegerēmur |
| 2nd pl. | praelēgēminī | praelēgārēminī praelegerēminī |
| 3rd pl. | praelēgentur | praelēgārentur praelegerentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | praelēgā praelege | praelēgāre |
| pres. 2nd pl. | praelēgāte praelegite | praelēgāminī |
| fut. 2nd sg. | praelēgātō praelegitō | praelēgātor praelegitor |
| fut. 3rd sg. | praelēgātō praelegitō | praelēgātor praelegitor |
| fut. 2nd pl. | praelēgātōte praelegitōte | — |
| fut. 3rd pl. | praelēgantō praeleguntō | praelēgantor praeleguntor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | praelēgāre | praelēgārī praelegī |
| perfect infinitive | praelēgāvisse praelēgāsse, praelēgisse | praelēgātum esse |
| future infinitive | praelēgātūrum esse | praelēgātum īrī |
| present participle | praelēgāns praelēgante, praelēgantem, praelēgantēs, praelēgantī, praelēgantia, praelēgantibus, praelēgantis, praelēgantīs, praelēgantium, praelegēns, praelegente, praelegentem, praelegentēs, praelegentī, praelegentia, praelegentibus, praelegentis, praelegentīs, praelegentium | — |
| perfect participle | — | praelēgātus praelēcta, praelēctā, praelēctae, praelēctam, praelēctārum, praelēctās, praelēcte, praelēctī, praelēctīs, praelēctō, praelēctōrum, praelēctōs, praelēctum, praelēctus, praelēgāta, praelēgātā, praelēgātae, praelēgātam, praelēgātārum, praelēgātās, praelēgātī, praelēgātōrum, praelēgātōs |
| future participle | praelēgātūrus praelēctūra, praelēctūrā, praelēctūrae, praelēctūram, praelēctūrārum, praelēctūrās, praelēctūre, praelēctūrī, praelēctūrīs, praelēctūrō, praelēctūrōrum, praelēctūrōs, praelēctūrum, praelēctūrus, praelēgātūra, praelēgātūrā, praelēgātūrae, praelēgātūram, praelēgātūrārum, praelēgātūrās, praelēgātūre, praelēgātūrī, praelēgātūrīs, praelēgātūrō, praelēgātūrōrum, praelēgātūrōs, praelēgātūrum | praelēgandus |
gerundpraelēgandī, praelēgandō, praelēgandumsupinepraelēgātum, praelēgātū
prae-lĕgo, lēgi, lectum, 3, v. a.
I. To read any thing to others, as a teacher, to show how it should be read, to set an example in reading, to lecture upon an author (post-Aug.):
auctores, Quint. 1, 5, 11: Vergilium et alios poëtas, Suet. Gram. 16.—II. To pick or choose out, to select (post-class.):
praelectus hircus, App. M. 7, p. 192, 29.—III. To sail by or along a place (post-Aug. for praetervehor); with acc.:
Campaniam, Tac. A. 6, 1; 2, 79 init.: Alsia praelegitur tellus, is sailed by, Rut. Itin. 1, 223.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
prae-legō —, —, ere,
to sail by, skirt: Campaniam, Ta.: oram, Ta.
Origins
- Proto-Indo-European*per-
- Proto-Indo-European*preh₂-
- Proto-Indo-European*préh₂i?
- Proto-Italic*prai
- Proto-Italic*prai-
- Latinpraelēgō
Latin lēgō Latin praelēgō From prae- (“before”) + lēgō (“despatch; bequeath”).
Descendants
- Englishprelect
- Frenchpréléguer
In English words that came into English from praelēgō
- prelectionpraelēctiō
- prelectpraelectus