verbsecond conjugation, no passive
ēmaneō
ēmaneō (present infinitive ēmanēre, perfect active ēmānsī, supine ēmānsum)
Classical[eːˈma.ne.oː]Ecclesiastical[eˈmaː.ne.o]
Meaning
- to stay without, remain beyond or away, absent oneself
- to stay away beyond one's leave of absence, exceed one's furlough
Conjugation conjugation 2
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēmaneō | ēmanēbam | ēmanēbō | ēmānsī | ēmānseram | ēmānserō |
| 2nd sg. | ēmanēs | ēmanēbās | ēmanēbis | ēmānsistī | ēmānserās | ēmānseris |
| 3rd sg. | ēmanet | ēmanēbat | ēmanēbit | ēmānsit | ēmānserat | ēmānserit |
| 1st pl. | ēmanēmus | ēmanēbāmus | ēmanēbimus | ēmānsimus | ēmānserāmus | ēmānserimus |
| 2nd pl. | ēmanētis | ēmanēbātis | ēmanēbitis | ēmānsistis | ēmānserātis | ēmānseritis |
| 3rd pl. | ēmanent | ēmanēbant | ēmanēbunt | ēmānsērunt ēmānsēre | ēmānserant | ēmānserint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēmaneam | ēmanērem | ēmānserim | ēmānsissem |
| 2nd sg. | ēmaneās | ēmanērēs | ēmānserīs | ēmānsissēs |
| 3rd sg. | ēmaneat | ēmanēret | ēmānserit | ēmānsisset |
| 1st pl. | ēmaneāmus | ēmanērēmus | ēmānserīmus | ēmānsissēmus |
| 2nd pl. | ēmaneātis | ēmanērētis | ēmānserītis | ēmānsissētis |
| 3rd pl. | ēmaneant | ēmanērent | ēmānserint | ēmānsissent |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | ēmanē | — |
| pres. 2nd pl. | ēmanēte | — |
| fut. 2nd sg. | ēmanētō | — |
| fut. 3rd sg. | ēmanētō | — |
| fut. 2nd pl. | ēmanētōte | — |
| fut. 3rd pl. | ēmanentō | — |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | ēmanēre | — |
| perfect infinitive | ēmānsisse | — |
| future infinitive | ēmānsūrum esse | — |
| present participle | ēmanēns | — |
| future participle | ēmānsūrus ēmānsūra, ēmānsūrā, ēmānsūrae, ēmānsūram, ēmānsūrārum, ēmānsūrās, ēmānsūre, ēmānsūrī, ēmānsūrīs, ēmānsūrō, ēmānsūrōrum, ēmānsūrōs, ēmānsūrum | — |
gerundēmanendī, ēmanendō, ēmanendumsupineēmānsum, ēmānsū
ē-mănĕo, nsi, 2, v. n. *
I. To stay without, remain beyond, Stat. Th. 7, 650.—
II. Milit. t. t., to stay away beyond one's leave of absence, to exceed one's furlough, Dig. 49, 16, 3, § 4.
Origins
- Proto-Indo-European*h₁éǵʰ
- Proto-Indo-European*h₁éǵʰs
- Proto-Italic*eks
- Latinēmaneō
Latin ex- Proto-Indo-European *men- Proto-Indo-European *-éh₁ti Proto-Indo-European *-yeti Proto-Indo-European *-éh₁yeti Proto-Indo-European *m̥néh₁yeti Proto-Italic *m(V)nēō Latin maneō Latin ēmaneō From ex- (“out of”) + maneō (“stay, remain”).