verbfirst conjugation
allātrō
allātrō (present infinitive allātrāre, perfect active allātrāvī, supine allātrātum)
Classical[alˈlaː.troː]Ecclesiastical[alˈlaː.tro]
Meaning
- to bark at
- figurativelyto assail with harsh words, revile, rail at
- figurativelyto break upon, dash against, rage
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | allātrō | allātrābam | allātrābō | allātrāvī | allātrāveram | allātrāverō allātrārō |
| 2nd sg. | allātrās | allātrābās | allātrābis | allātrāvistī allātrāstī | allātrāverās allātrārās | allātrāveris |
| 3rd sg. | allātrat | allātrābat | allātrābit | allātrāvit | allātrāverat allātrārat | allātrāverit allātrārit |
| 1st pl. | allātrāmus | allātrābāmus | allātrābimus | allātrāvimus | allātrāverāmus | allātrāverimus allātrārimus |
| 2nd pl. | allātrātis | allātrābātis | allātrābitis | allātrāvistis allātrāstis | allātrāverātis allātrārātis | allātrāveritis allātrāritis |
| 3rd pl. | allātrant | allātrābant | allātrābunt | allātrāvērunt allātrāvēre, allātrārunt | allātrāverant allātrārant | allātrāverint allātrārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | allātrem | allātrārem | allātrāverim allātrārim | allātrāvissem allātrāssem |
| 2nd sg. | allātrēs | allātrārēs | allātrāverīs | allātrāvissēs allātrāssēs |
| 3rd sg. | allātret | allātrāret | allātrāverit allātrārit | allātrāvisset allātrāsset |
| 1st pl. | allātrēmus | allātrārēmus | allātrāverīmus allātrārīmus | allātrāvissēmus allātrāssēmus |
| 2nd pl. | allātrētis | allātrārētis | allātrāverītis allātrārītis | allātrāvissētis allātrāssētis |
| 3rd pl. | allātrent | allātrārent | allātrāverint allātrārint | allātrāvissent allātrāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | allātror | allātrābar | allātrābor |
| 2nd sg. | allātrāris allātrāre | allātrābāris allātrābāre | allātrāberis allātrābere |
| 3rd sg. | allātrātur | allātrābātur | allātrābitur |
| 1st pl. | allātrāmur | allātrābāmur | allātrābimur |
| 2nd pl. | allātrāminī | allātrābāminī | allātrābiminī |
| 3rd pl. | allātrantur | allātrābantur | allātrābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | allātrer | allātrārer |
| 2nd sg. | allātrēris allātrēre | allātrārēris allātrārēre |
| 3rd sg. | allātrētur | allātrārētur |
| 1st pl. | allātrēmur | allātrārēmur |
| 2nd pl. | allātrēminī | allātrārēminī |
| 3rd pl. | allātrentur | allātrārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | allātrā | allātrāre |
| pres. 2nd pl. | allātrāte | allātrāminī |
| fut. 2nd sg. | allātrātō | allātrātor |
| fut. 3rd sg. | allātrātō | allātrātor |
| fut. 2nd pl. | allātrātōte | — |
| fut. 3rd pl. | allātrantō | allātrantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | allātrāre | allātrārī |
| perfect infinitive | allātrāvisse allātrāsse | allātrātum esse |
| future infinitive | allātrātūrum esse | allātrātum īrī |
| present participle | allātrāns | — |
| perfect participle | — | allātrātus allātrāta, allātrātā, allātrātae, allātrātam, allātrātārum, allātrātās, allātrātī, allātrātōrum, allātrātōs |
| future participle | allātrātūrus allātrātūra, allātrātūrā, allātrātūrae, allātrātūram, allātrātūrārum, allātrātūrās, allātrātūre, allātrātūrī, allātrātūrīs, allātrātūrō, allātrātūrōrum, allātrātūrōs, allātrātūrum | allātrandus allātranda, allātrandā, allātrandae, allātrandam, allātrandārum, allātrandās, allātrande, allātrandīs, allātrandōrum, allātrandōs |
gerundallātrandī, allātrandō, allātrandumsupineallātrātum, allātrātū
al-lā^tro (adl-), āvi, ātum, 1, v. a., lit.,
I. to bark at; not used before the Aug. per., and trop. of persons, to assail with harsh words, to revile, rail at; and of the sea, to break upon, or dash against, the shore (the simple verb seems to be used for this in the lit. sense, Plaut. Poen. 5, 4, 64; Hor. Epod. 5, 59; id. Ep. 1, 2, 66; Aur. Vict. Vir. Ill. 49, 2;
v. latro): Cato adlatrare Africani magnitudinem solitus erat, Liv. 38, 54; cf. Quint. 8, 6, 9: adlatres licet usque nos, Mart. 5, 61; so id. 2, 61; Sil. 8, 292: oram tot maria adlatrant, Plin. 4, 5, 9, § 19; so id. 2, 68, 68, § 173.Origins
- Proto-Indo-European*h₂éd
- Proto-Italic*ad
- Proto-Italic*ad-
- Latinallātrō
Latin lātrō Latin allātrō From ad- (“to, towards, at”) + lātrō (“bark”).
Descendants
- Romanianalătra
In English words that came into English from allātrō
- allatrateallātrō