verbfirst conjugation
oblātrō
oblātrō (present infinitive oblātrāre, perfect active oblātrāvī, supine oblātrātum)
Classical[ɔbˈɫaː.troː]Ecclesiastical[obˈlaː.tro]
Meaning
- to bark at
- figurativelyto rail against, to complain about
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | oblātrō | oblātrābam | oblātrābō | oblātrāvī | oblātrāveram | oblātrāverō oblātrārō |
| 2nd sg. | oblātrās | oblātrābās | oblātrābis | oblātrāvistī oblātrāstī | oblātrāverās oblātrārās | oblātrāveris |
| 3rd sg. | oblātrat | oblātrābat | oblātrābit | oblātrāvit | oblātrāverat oblātrārat | oblātrāverit oblātrārit |
| 1st pl. | oblātrāmus | oblātrābāmus | oblātrābimus | oblātrāvimus | oblātrāverāmus | oblātrāverimus oblātrārimus |
| 2nd pl. | oblātrātis | oblātrābātis | oblātrābitis | oblātrāvistis oblātrāstis | oblātrāverātis oblātrārātis | oblātrāveritis oblātrāritis |
| 3rd pl. | oblātrant | oblātrābant | oblātrābunt | oblātrāvērunt oblātrāvēre, oblātrārunt | oblātrāverant oblātrārant | oblātrāverint oblātrārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | oblātrem | oblātrārem | oblātrāverim oblātrārim | oblātrāvissem oblātrāssem |
| 2nd sg. | oblātrēs | oblātrārēs | oblātrāverīs | oblātrāvissēs oblātrāssēs |
| 3rd sg. | oblātret | oblātrāret | oblātrāverit oblātrārit | oblātrāvisset oblātrāsset |
| 1st pl. | oblātrēmus | oblātrārēmus | oblātrāverīmus oblātrārīmus | oblātrāvissēmus oblātrāssēmus |
| 2nd pl. | oblātrētis | oblātrārētis | oblātrāverītis oblātrārītis | oblātrāvissētis oblātrāssētis |
| 3rd pl. | oblātrent | oblātrārent | oblātrāverint oblātrārint | oblātrāvissent oblātrāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | oblātror | oblātrābar | oblātrābor |
| 2nd sg. | oblātrāris oblātrāre | oblātrābāris oblātrābāre | oblātrāberis oblātrābere |
| 3rd sg. | oblātrātur | oblātrābātur | oblātrābitur |
| 1st pl. | oblātrāmur | oblātrābāmur | oblātrābimur |
| 2nd pl. | oblātrāminī | oblātrābāminī | oblātrābiminī |
| 3rd pl. | oblātrantur | oblātrābantur | oblātrābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | oblātrer | oblātrārer |
| 2nd sg. | oblātrēris oblātrēre | oblātrārēris oblātrārēre |
| 3rd sg. | oblātrētur | oblātrārētur |
| 1st pl. | oblātrēmur | oblātrārēmur |
| 2nd pl. | oblātrēminī | oblātrārēminī |
| 3rd pl. | oblātrentur | oblātrārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | oblātrā | oblātrāre |
| pres. 2nd pl. | oblātrāte | oblātrāminī |
| fut. 2nd sg. | oblātrātō | oblātrātor |
| fut. 3rd sg. | oblātrātō | oblātrātor |
| fut. 2nd pl. | oblātrātōte | — |
| fut. 3rd pl. | oblātrantō | oblātrantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | oblātrāre | oblātrārī |
| perfect infinitive | oblātrāvisse oblātrāsse | oblātrātum esse |
| future infinitive | oblātrātūrum esse | oblātrātum īrī |
| present participle | oblātrāns | — |
| perfect participle | — | oblātrātus oblātrāta, oblātrātā, oblātrātae, oblātrātam, oblātrātārum, oblātrātās, oblātrātī, oblātrātōrum, oblātrātōs |
| future participle | oblātrātūrus oblātrātūra, oblātrātūrā, oblātrātūrae, oblātrātūram, oblātrātūrārum, oblātrātūrās, oblātrātūre, oblātrātūrī, oblātrātūrīs, oblātrātūrō, oblātrātūrōrum, oblātrātūrōs, oblātrātūrum | oblātrandus oblātranda, oblātrandā, oblātrandae, oblātrandam, oblātrandārum, oblātrandās, oblātrande, oblātrandīs, oblātrandōrum, oblātrandōs |
gerundoblātrandī, oblātrandō, oblātrandumsupineoblātrātum, oblātrātū
ob-lātro, 1,
I. v. n., to bark at; only in the trop. signif., to rail or carp at (postAug.).
(b). With acc.:
aliquem, Sil. 8, 251: nescio quid, Suet. Vesp. 13; Ambros. Spir. S. 3, 13, 92; Prud. στεφ. 10, 913.—(g). Absol., Amm. 14, 9, 1; 17, 11, 4.
Origins
Proto-Indo-European *h₁ep-der. Proto-Indo-European *h₁épsder. Proto-Indo-European *h₁óp(i) Proto-Italic *op Latin ob Latin ob- Latin lātrāre Latin oblātrō From ob- (“ob-: against, at”) + lātrāre (“to latrate, to bark, to rant”).