verbfirst conjugation
ū̆stulō
ū̆stulō (present infinitive ū̆stulāre, perfect active ū̆stulāvī, supine ū̆stulātum)
Classical[ˈuːs.tʊ.ɫoː]Ecclesiastical[ˈus.tu.lo]
Meaning
- to scorch or singe
- to burn up; consume with fire
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ū̆stulō | ū̆stulābam | ū̆stulābō | ū̆stulāvī | ū̆stulāveram | ū̆stulāverō ustulārō |
| 2nd sg. | ū̆stulās | ū̆stulābās | ū̆stulābis | ū̆stulāvistī ustulāstī | ū̆stulāverās ustulārās | ū̆stulāveris |
| 3rd sg. | ū̆stulat | ū̆stulābat | ū̆stulābit | ū̆stulāvit | ū̆stulāverat ustulārat | ū̆stulāverit ustulārit |
| 1st pl. | ū̆stulāmus | ū̆stulābāmus | ū̆stulābimus | ū̆stulāvimus | ū̆stulāverāmus | ū̆stulāverimus ustulārimus |
| 2nd pl. | ū̆stulātis | ū̆stulābātis | ū̆stulābitis | ū̆stulāvistis ustulāstis | ū̆stulāverātis ustulārātis | ū̆stulāveritis ustulāritis |
| 3rd pl. | ū̆stulant | ū̆stulābant | ū̆stulābunt | ū̆stulāvērunt ū̆stulāvēre, ustulārunt | ū̆stulāverant ustulārant | ū̆stulāverint ustulārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ū̆stulem | ū̆stulārem | ū̆stulāverim ustulārim | ū̆stulāvissem ustulāssem |
| 2nd sg. | ū̆stulēs | ū̆stulārēs | ū̆stulāverīs | ū̆stulāvissēs ustulāssēs |
| 3rd sg. | ū̆stulet | ū̆stulāret | ū̆stulāverit ustulārit | ū̆stulāvisset ustulāsset |
| 1st pl. | ū̆stulēmus | ū̆stulārēmus | ū̆stulāverīmus ustulārīmus | ū̆stulāvissēmus ustulāssēmus |
| 2nd pl. | ū̆stulētis | ū̆stulārētis | ū̆stulāverītis ustulārītis | ū̆stulāvissētis ustulāssētis |
| 3rd pl. | ū̆stulent | ū̆stulārent | ū̆stulāverint ustulārint | ū̆stulāvissent ustulāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | ū̆stulor | ū̆stulābar | ū̆stulābor |
| 2nd sg. | ū̆stulāris ū̆stulāre | ū̆stulābāris ū̆stulābāre | ū̆stulāberis ū̆stulābere |
| 3rd sg. | ū̆stulātur | ū̆stulābātur | ū̆stulābitur |
| 1st pl. | ū̆stulāmur | ū̆stulābāmur | ū̆stulābimur |
| 2nd pl. | ū̆stulāminī | ū̆stulābāminī | ū̆stulābiminī |
| 3rd pl. | ū̆stulantur | ū̆stulābantur | ū̆stulābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | ū̆stuler | ū̆stulārer |
| 2nd sg. | ū̆stulēris ū̆stulēre | ū̆stulārēris ū̆stulārēre |
| 3rd sg. | ū̆stulētur | ū̆stulārētur |
| 1st pl. | ū̆stulēmur | ū̆stulārēmur |
| 2nd pl. | ū̆stulēminī | ū̆stulārēminī |
| 3rd pl. | ū̆stulentur | ū̆stulārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | ū̆stulā | ū̆stulāre |
| pres. 2nd pl. | ū̆stulāte | ū̆stulāminī |
| fut. 2nd sg. | ū̆stulātō | ū̆stulātor |
| fut. 3rd sg. | ū̆stulātō | ū̆stulātor |
| fut. 2nd pl. | ū̆stulātōte | — |
| fut. 3rd pl. | ū̆stulantō | ū̆stulantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | ū̆stulāre | ū̆stulārī |
| perfect infinitive | ū̆stulāvisse ustulāsse | ū̆stulātum esse |
| future infinitive | ū̆stulātūrum esse | ū̆stulātum īrī |
| present participle | ū̆stulāns | — |
| perfect participle | — | ū̆stulātus ustulāta, ustulātā, ustulātae, ustulātam, ustulātārum, ustulātās, ustulātī, ustulātōrum, ustulātōs |
| future participle | ū̆stulātūrus ustulātūra, ustulātūrā, ustulātūrae, ustulātūram, ustulātūrārum, ustulātūrās, ustulātūre, ustulātūrī, ustulātūrīs, ustulātūrō, ustulātūrōrum, ustulātūrōs, ustulātūrum | ū̆stulandus ustulanda, ustulandā, ustulandae, ustulandam, ustulandārum, ustulandās, ustulande, ustulandīs, ustulandōrum, ustulandōs |
gerundū̆stulandī, ū̆stulandō, ū̆stulandumsupineū̆stulātum, ū̆stulātū
ustŭlo, āvi, ātum, 1, v. a. id..
I. Lit.
A. In gen., to burn a little, to scorch, singe (very rare;
syn. amburo): palos, Vitr. 5, 12: taleas oleagineas, id. 1, 5: caput ferventi ferro, i. e. to crisp the hair, Auct. Priap. 46.—* B. Pregn., to burn up, consume by fire:
scripta lignis, Cat. 36, 8.— * II. Transf., to pinch, nip, or blast with cold:
gemmas (arboris) frigoris aurā, Auct. Priap. 62.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
ūstulō —, —, āre
uro, to burn up, consume by fire : scripta ustulanda lignis, Ct.
Origins
Probably from an intermediate *ū̆stulus (“lightly burned”) + -ō, from ū̆stus (perfect passive participle of ūrō (“to burn”)) + -ulus (diminutive suffix). Compare the diminutive participles acūtulus and pressulus.
Borrowings
- Englishustulate
- Portugueseustular
Balkan Romance
- Romanianustura, usturare
- Aromanianustur, usturari
Italo-Romance
- Italianustolare
Northern Gallo-Romance
- Frenchbrûlerfrom Old French usler