verbfirst conjugation
sēmustulō
sēmustulō (present infinitive sēmustulāre, perfect active sēmustulāvī, supine sēmustulātum)
Classical[seːˈmʊs.tʊ.ɫoː]Ecclesiastical[seˈmus.tu.lo]
Meaning
- to half burn, burn partially
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | sēmustulō | sēmustulābam | sēmustulābō | sēmustulāvī | sēmustulāveram | sēmustulāverō sēmiustulāverō |
| 2nd sg. | sēmustulās | sēmustulābās | sēmustulābis | sēmustulāvistī sēmiustulāvistī | sēmustulāverās sēmiustulāverās | sēmustulāveris |
| 3rd sg. | sēmustulat | sēmustulābat | sēmustulābit | sēmustulāvit | sēmustulāverat sēmiustulāverat | sēmustulāverit sēmiustulāverit |
| 1st pl. | sēmustulāmus | sēmustulābāmus | sēmustulābimus | sēmustulāvimus | sēmustulāverāmus | sēmustulāverimus sēmiustulāverimus |
| 2nd pl. | sēmustulātis | sēmustulābātis | sēmustulābitis | sēmustulāvistis sēmiustulāvistis | sēmustulāverātis sēmiustulāverātis | sēmustulāveritis sēmiustulāveritis |
| 3rd pl. | sēmustulant | sēmustulābant | sēmustulābunt | sēmustulāvērunt sēmustulāvēre, sēmiustulāvērunt | sēmustulāverant sēmiustulāverant | sēmustulāverint sēmiustulāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | sēmustulem | sēmustulārem | sēmustulāverim | sēmustulāvissem |
| 2nd sg. | sēmustulēs | sēmustulārēs | sēmustulāverīs | sēmustulāvissēs |
| 3rd sg. | sēmustulet | sēmustulāret | sēmustulāverit sēmiustulāverit | sēmustulāvisset |
| 1st pl. | sēmustulēmus | sēmustulārēmus | sēmustulāverīmus sēmiustulāverīmus | sēmustulāvissēmus |
| 2nd pl. | sēmustulētis | sēmustulārētis | sēmustulāverītis sēmiustulāverītis | sēmustulāvissētis |
| 3rd pl. | sēmustulent | sēmustulārent | sēmustulāverint sēmiustulāverint | sēmustulāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | sēmustulor | sēmustulābar | sēmustulābor |
| 2nd sg. | sēmustulāris sēmustulāre | sēmustulābāris sēmustulābāre | sēmustulāberis sēmustulābere |
| 3rd sg. | sēmustulātur | sēmustulābātur | sēmustulābitur |
| 1st pl. | sēmustulāmur | sēmustulābāmur | sēmustulābimur |
| 2nd pl. | sēmustulāminī | sēmustulābāminī | sēmustulābiminī |
| 3rd pl. | sēmustulantur | sēmustulābantur | sēmustulābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | sēmustuler | sēmustulārer |
| 2nd sg. | sēmustulēris sēmustulēre | sēmustulārēris sēmustulārēre |
| 3rd sg. | sēmustulētur | sēmustulārētur |
| 1st pl. | sēmustulēmur | sēmustulārēmur |
| 2nd pl. | sēmustulēminī | sēmustulārēminī |
| 3rd pl. | sēmustulentur | sēmustulārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | sēmustulā | sēmustulāre |
| pres. 2nd pl. | sēmustulāte | sēmustulāminī |
| fut. 2nd sg. | sēmustulātō | sēmustulātor |
| fut. 3rd sg. | sēmustulātō | sēmustulātor |
| fut. 2nd pl. | sēmustulātōte | — |
| fut. 3rd pl. | sēmustulantō | sēmustulantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | sēmustulāre | sēmustulārī |
| perfect infinitive | sēmustulāvisse | sēmustulātum esse |
| future infinitive | sēmustulātūrum esse | sēmustulātum īrī |
| present participle | sēmustulāns | — |
| perfect participle | — | sēmustulātus sēmustulāta, sēmustulātā, sēmustulātae, sēmustulātam, sēmustulātārum, sēmustulātās, sēmustulātī, sēmustulātōrum, sēmustulātōs |
| future participle | sēmustulātūrus sēmustulātūra, sēmustulātūrā, sēmustulātūrae, sēmustulātūram, sēmustulātūrārum, sēmustulātūrās, sēmustulātūre, sēmustulātūrī, sēmustulātūrīs, sēmustulātūrō, sēmustulātūrōrum, sēmustulātūrōs, sēmustulātūrum | sēmustulandus sēmustulanda, sēmustulandā, sēmustulandae, sēmustulandam, sēmustulandārum, sēmustulandās, sēmustulande, sēmustulandīs, sēmustulandōrum, sēmustulandōs |
gerundsēmustulandī, sēmustulandō, sēmustulandumsupinesēmustulātum, sēmustulātū
sēmustŭlo (sēmĭ-ustŭlo, -tĭlo, v. Beier ad Cic. Tull. p. 33, a.;
I.
Cod. Erf. has semiustilo, Cic. Mil. 13, 33), no perf., ātum, 1, v. a. (only in part. perf. and fut.), to half burn, to burn in part: infelicissimis lignis semustulatus, Cic. Mil. 13, 33: faces mcendisti, quibus semustulatus ille est, id. Phil 2, 36, 91: semustulatus effugit, id. Tull. 18, 33; Varr. ap. Non. 263, 21: pauci semustulati venere in potestatem, Curt. 6, 6, 32: corpus in amphitheatro semustulandum, Suet. Tib. 75 fin.; cf. semustus.Origins
From sēmi- + ustulō. For the contraction of /i/ and /u/ through internal sandhi as well as etymologically, compare sēmustus.