verbfirst conjugation
ūberō
ūberō (present infinitive ūberāre, perfect active ūberāvī, supine ūberātum)
Classical[ˈuː.bɛ.roː]Ecclesiastical[ˈuː.be.ro]
Meaning
- To be fruitful
- To fertilize
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ūberō | ūberābam | ūberābō | ūberāvī | ūberāveram | ūberāverō |
| 2nd sg. | ūberās | ūberābās | ūberābis | ūberāvistī | ūberāverās | ūberāveris |
| 3rd sg. | ūberat | ūberābat | ūberābit | ūberāvit | ūberāverat | ūberāverit |
| 1st pl. | ūberāmus | ūberābāmus | ūberābimus | ūberāvimus | ūberāverāmus | ūberāverimus |
| 2nd pl. | ūberātis | ūberābātis | ūberābitis | ūberāvistis | ūberāverātis | ūberāveritis |
| 3rd pl. | ūberant | ūberābant | ūberābunt | ūberāvērunt ūberāvēre | ūberāverant | ūberāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ūberem | ūberārem | ūberāverim | ūberāvissem |
| 2nd sg. | ūberēs | ūberārēs | ūberāverīs | ūberāvissēs |
| 3rd sg. | ūberet | ūberāret | ūberāverit | ūberāvisset |
| 1st pl. | ūberēmus | ūberārēmus | ūberāverīmus | ūberāvissēmus |
| 2nd pl. | ūberētis | ūberārētis | ūberāverītis | ūberāvissētis |
| 3rd pl. | ūberent | ūberārent | ūberāverint | ūberāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | ūberor | ūberābar | ūberābor |
| 2nd sg. | ūberāris ūberāre | ūberābāris ūberābāre | ūberāberis ūberābere |
| 3rd sg. | ūberātur | ūberābātur | ūberābitur |
| 1st pl. | ūberāmur | ūberābāmur | ūberābimur |
| 2nd pl. | ūberāminī | ūberābāminī | ūberābiminī |
| 3rd pl. | ūberantur | ūberābantur | ūberābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | ūberer | ūberārer |
| 2nd sg. | ūberēris ūberēre | ūberārēris ūberārēre |
| 3rd sg. | ūberētur | ūberārētur |
| 1st pl. | ūberēmur | ūberārēmur |
| 2nd pl. | ūberēminī | ūberārēminī |
| 3rd pl. | ūberentur | ūberārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | ūberā | ūberāre |
| pres. 2nd pl. | ūberāte | ūberāminī |
| fut. 2nd sg. | ūberātō | ūberātor |
| fut. 3rd sg. | ūberātō | ūberātor |
| fut. 2nd pl. | ūberātōte | — |
| fut. 3rd pl. | ūberantō | ūberantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | ūberāre | ūberārī |
| perfect infinitive | ūberāvisse | ūberātum esse |
| future infinitive | ūberātūrum esse | ūberātum īrī |
| present participle | ūberāns | — |
| perfect participle | — | ūberātus ūberāta, ūberātā, ūberātae, ūberātam, ūberātārum, ūberātās, ūberātī, ūberātōrum, ūberātōs |
| future participle | ūberātūrus ūberātūra, ūberātūrā, ūberātūrae, ūberātūram, ūberātūrārum, ūberātūrās, ūberātūre, ūberātūrī, ūberātūrīs, ūberātūrō, ūberātūrōrum, ūberātūrōs, ūberātūrum | ūberandus ūberanda, ūberandā, ūberandae, ūberandam, ūberandārum, ūberandās, ūberande, ūberandīs, ūberandōrum, ūberandōs |
gerundūberandī, ūberandō, ūberandumsupineūberātum, ūberātū
ūbĕro, āre, v. a. and n. 2. uber. *
I. Neutr., to be fruitful or productive, to bear fruit:
neque enim olea continuo biennio uberat, Col. 5, 9, 11.—II. Act., to make fruitful, to fertilize:
hoc velut coitu steriles arbores uberantur, Pall. Oct. 8, 3; id. Febr. 17, 4.Origins
Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin ūberō From ūber + -ō.
Descendants
- Portugueseuberar