verbfirst conjugation
revēlō
revēlō (present infinitive revēlāre, perfect active revēlāvī, supine revēlātum)
Classical[rɛˈweː.ɫoː]Ecclesiastical[reˈvɛː.lo]
Meaning
- to show
- to uncover
- to reveal or disclose
Latīnē defined in Latin in our graded readers
patefaciō, aperiōrevēlō -āre — in Evangelium secundum Matthaeum, ch. 8, 9, 14
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | revēlō | revēlābam | revēlābō | revēlāvī | revēlāveram | revēlāverō revēlārō |
| 2nd sg. | revēlās | revēlābās | revēlābis | revēlāvistī revēlāstī | revēlāverās revēlārās | revēlāveris |
| 3rd sg. | revēlat | revēlābat | revēlābit | revēlāvit | revēlāverat revēlārat | revēlāverit revēlārit |
| 1st pl. | revēlāmus | revēlābāmus | revēlābimus | revēlāvimus | revēlāverāmus | revēlāverimus revēlārimus |
| 2nd pl. | revēlātis | revēlābātis | revēlābitis | revēlāvistis revēlāstis | revēlāverātis revēlārātis | revēlāveritis revēlāritis |
| 3rd pl. | revēlant | revēlābant | revēlābunt | revēlāvērunt revēlāvēre, revēlārunt | revēlāverant revēlārant | revēlāverint revēlārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | revēlem | revēlārem | revēlāverim revēlārim | revēlāvissem revēlāssem |
| 2nd sg. | revēlēs | revēlārēs | revēlāverīs | revēlāvissēs revēlāssēs |
| 3rd sg. | revēlet | revēlāret | revēlāverit revēlārit | revēlāvisset revēlāsset |
| 1st pl. | revēlēmus | revēlārēmus | revēlāverīmus revēlārīmus | revēlāvissēmus revēlāssēmus |
| 2nd pl. | revēlētis | revēlārētis | revēlāverītis revēlārītis | revēlāvissētis revēlāssētis |
| 3rd pl. | revēlent | revēlārent | revēlāverint revēlārint | revēlāvissent revēlāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | revēlor | revēlābar | revēlābor |
| 2nd sg. | revēlāris revēlāre | revēlābāris revēlābāre | revēlāberis revēlābere |
| 3rd sg. | revēlātur | revēlābātur | revēlābitur |
| 1st pl. | revēlāmur | revēlābāmur | revēlābimur |
| 2nd pl. | revēlāminī | revēlābāminī | revēlābiminī |
| 3rd pl. | revēlantur | revēlābantur | revēlābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | revēler | revēlārer |
| 2nd sg. | revēlēris revēlēre | revēlārēris revēlārēre |
| 3rd sg. | revēlētur | revēlārētur |
| 1st pl. | revēlēmur | revēlārēmur |
| 2nd pl. | revēlēminī | revēlārēminī |
| 3rd pl. | revēlentur | revēlārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | revēlā | revēlāre |
| pres. 2nd pl. | revēlāte | revēlāminī |
| fut. 2nd sg. | revēlātō | revēlātor |
| fut. 3rd sg. | revēlātō | revēlātor |
| fut. 2nd pl. | revēlātōte | — |
| fut. 3rd pl. | revēlantō | revēlantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | revēlāre | revēlārī |
| perfect infinitive | revēlāvisse revēlāsse | revēlātum esse |
| future infinitive | revēlātūrum esse | revēlātum īrī |
| present participle | revēlāns | — |
| perfect participle | — | revēlātus revēlāta, revēlātā, revēlātae, revēlātam, revēlātārum, revēlātās, revēlātī, revēlātōrum, revēlātōs |
| future participle | revēlātūrus revēlātūra, revēlātūrā, revēlātūrae, revēlātūram, revēlātūrārum, revēlātūrās, revēlātūre, revēlātūrī, revēlātūrīs, revēlātūrō, revēlātūrōrum, revēlātūrōs, revēlātūrum | revēlandus revēlanda, revēlandā, revēlandae, revēlandam, revēlandārum, revēlandās, revēlande, revēlandīs, revēlandōrum, revēlandōs |
gerundrevēlandī, revēlandō, revēlandumsupinerevēlātum, revēlātū
rĕ-vēlo, āvi, ātum, 1, v. a.,
I. to unveil, uncover, lay bare (not ante-Aug.; syn.: patefacio, aperio, nudo, retego).
I. Lit.:
caput (opp. involvere), Suet. Galb. 7: frontem, Tac. G. 31: os, Ov. F. 6, 619: pectus, Flor. 4, 2, 71: carpenta (opp. contegere), App. M. 10, p. 247: sacra, Ov. H. 11, 73. — II. Trop., to disclose, reveal:
fraudes (with detegere), App. M. 9, p. 229: omnia (tempus), Tert. Apol. 7 fin.: justitiam et salutem Domini cunctis gentibus, Hier. in Isa. 15, 56, 2; Vulg. Psa. 28, 9; id. Matt. 10, 26 et saep.: Ulixes Eumaeo, quis sit, revelat. Aus. Per. Od. 21. Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
re-vēlō —, ātus, āre,
to unveil, uncover, lay bare: frontem, Ta.: Ore revelato, O.
Origins
From re- + vēlō (“to cover”).
Descendants
- Catalanrevelar
- Frenchrévéler
- Italianrivelare
- Portugueserevelar
- Romanianrevela
- Spanishrevelar
- Galicianrevelar
In English words that came into English from revēlō
- revealrevēlāre
- revelationrevēlātiō