verbfirst conjugation
perspīrō
perspīrō (present infinitive perspīrāre, perfect active perspīrāvī, supine perspīrātum)
Classical[pɛrˈspiː.roː]Ecclesiastical[perˈspiː.ro]
Meaning
- to breathe everywhere
234 BCE – 149 BCE, Marcus Porcius Cato, De agri cultura 157
- to blow constantly
77 CE – 79 CE, Plinius Maior, Naturalis Historia 2.116
- To sweat, to perspirate, to perspire.
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | perspīrō | perspīrābam | perspīrābō | perspīrāvī | perspīrāveram | perspīrāverō |
| 2nd sg. | perspīrās | perspīrābās | perspīrābis | perspīrāvistī | perspīrāverās | perspīrāveris |
| 3rd sg. | perspīrat | perspīrābat | perspīrābit | perspīrāvit | perspīrāverat | perspīrāverit |
| 1st pl. | perspīrāmus | perspīrābāmus | perspīrābimus | perspīrāvimus | perspīrāverāmus | perspīrāverimus |
| 2nd pl. | perspīrātis | perspīrābātis | perspīrābitis | perspīrāvistis | perspīrāverātis | perspīrāveritis |
| 3rd pl. | perspīrant | perspīrābant | perspīrābunt | perspīrāvērunt perspīrāvēre | perspīrāverant | perspīrāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | perspīrem | perspīrārem | perspīrāverim | perspīrāvissem |
| 2nd sg. | perspīrēs | perspīrārēs | perspīrāverīs | perspīrāvissēs |
| 3rd sg. | perspīret | perspīrāret | perspīrāverit | perspīrāvisset |
| 1st pl. | perspīrēmus | perspīrārēmus | perspīrāverīmus | perspīrāvissēmus |
| 2nd pl. | perspīrētis | perspīrārētis | perspīrāverītis | perspīrāvissētis |
| 3rd pl. | perspīrent | perspīrārent | perspīrāverint | perspīrāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | perspīror | perspīrābar | perspīrābor |
| 2nd sg. | perspīrāris perspīrāre | perspīrābāris perspīrābāre | perspīrāberis perspīrābere |
| 3rd sg. | perspīrātur | perspīrābātur | perspīrābitur |
| 1st pl. | perspīrāmur | perspīrābāmur | perspīrābimur |
| 2nd pl. | perspīrāminī | perspīrābāminī | perspīrābiminī |
| 3rd pl. | perspīrantur | perspīrābantur | perspīrābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | perspīrer | perspīrārer |
| 2nd sg. | perspīrēris perspīrēre | perspīrārēris perspīrārēre |
| 3rd sg. | perspīrētur | perspīrārētur |
| 1st pl. | perspīrēmur | perspīrārēmur |
| 2nd pl. | perspīrēminī | perspīrārēminī |
| 3rd pl. | perspīrentur | perspīrārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | perspīrā | perspīrāre |
| pres. 2nd pl. | perspīrāte | perspīrāminī |
| fut. 2nd sg. | perspīrātō | perspīrātor |
| fut. 3rd sg. | perspīrātō | perspīrātor |
| fut. 2nd pl. | perspīrātōte | — |
| fut. 3rd pl. | perspīrantō | perspīrantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | perspīrāre | perspīrārī |
| perfect infinitive | perspīrāvisse | perspīrātum esse |
| future infinitive | perspīrātūrum esse | perspīrātum īrī |
| present participle | perspīrāns | — |
| perfect participle | — | perspīrātus |
| future participle | perspīrātūrus | perspīrandus |
gerundperspīrandī, perspīrandō, perspīrandumsupineperspīrātum, perspīrātū
per-spīro, āre, v. n.
I. To breathe everywhere, Cato, R. R. 157.—
II. To blow constantly:
venti perspirantes, Plin. 2, 45, 45, § 116.Origins
From per- + spīrō.
Descendants
- Englishperspire
- Englishperspirate
- Italianperspirare