verbfirst conjugation
mēnsūrō
mēnsūrō (present infinitive mēnsūrāre, perfect active mēnsūrāvī, supine mēnsūrātum)
Meaning
- Late Latinto measure
- Late Latinto estimate
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | mēnsūrō | mēnsūrābam | mēnsūrābō | mēnsūrāvī | mēnsūrāveram | mēnsūrāverō mēnsūrārō |
| 2nd sg. | mēnsūrās | mēnsūrābās | mēnsūrābis | mēnsūrāvistī mēnsūrāstī | mēnsūrāverās mēnsūrārās | mēnsūrāveris |
| 3rd sg. | mēnsūrat | mēnsūrābat | mēnsūrābit | mēnsūrāvit | mēnsūrāverat mēnsūrārat | mēnsūrāverit mēnsūrārit |
| 1st pl. | mēnsūrāmus | mēnsūrābāmus | mēnsūrābimus | mēnsūrāvimus | mēnsūrāverāmus | mēnsūrāverimus mēnsūrārimus |
| 2nd pl. | mēnsūrātis | mēnsūrābātis | mēnsūrābitis | mēnsūrāvistis mēnsūrāstis | mēnsūrāverātis mēnsūrārātis | mēnsūrāveritis mēnsūrāritis |
| 3rd pl. | mēnsūrant | mēnsūrābant | mēnsūrābunt | mēnsūrāvērunt mēnsūrāvēre, mēnsūrārunt | mēnsūrāverant mēnsūrārant | mēnsūrāverint mēnsūrārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | mēnsūrem | mēnsūrārem | mēnsūrāverim mēnsūrārim | mēnsūrāvissem mēnsūrāssem |
| 2nd sg. | mēnsūrēs | mēnsūrārēs | mēnsūrāverīs | mēnsūrāvissēs mēnsūrāssēs |
| 3rd sg. | mēnsūret | mēnsūrāret | mēnsūrāverit mēnsūrārit | mēnsūrāvisset mēnsūrāsset |
| 1st pl. | mēnsūrēmus | mēnsūrārēmus | mēnsūrāverīmus mēnsūrārīmus | mēnsūrāvissēmus mēnsūrāssēmus |
| 2nd pl. | mēnsūrētis | mēnsūrārētis | mēnsūrāverītis mēnsūrārītis | mēnsūrāvissētis mēnsūrāssētis |
| 3rd pl. | mēnsūrent | mēnsūrārent | mēnsūrāverint mēnsūrārint | mēnsūrāvissent mēnsūrāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | mēnsūror | mēnsūrābar | mēnsūrābor |
| 2nd sg. | mēnsūrāris mēnsūrāre | mēnsūrābāris mēnsūrābāre | mēnsūrāberis mēnsūrābere |
| 3rd sg. | mēnsūrātur | mēnsūrābātur | mēnsūrābitur |
| 1st pl. | mēnsūrāmur | mēnsūrābāmur | mēnsūrābimur |
| 2nd pl. | mēnsūrāminī | mēnsūrābāminī | mēnsūrābiminī |
| 3rd pl. | mēnsūrantur | mēnsūrābantur | mēnsūrābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | mēnsūrer | mēnsūrārer |
| 2nd sg. | mēnsūrēris mēnsūrēre | mēnsūrārēris mēnsūrārēre |
| 3rd sg. | mēnsūrētur | mēnsūrārētur |
| 1st pl. | mēnsūrēmur | mēnsūrārēmur |
| 2nd pl. | mēnsūrēminī | mēnsūrārēminī |
| 3rd pl. | mēnsūrentur | mēnsūrārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | mēnsūrā | mēnsūrāre |
| pres. 2nd pl. | mēnsūrāte | mēnsūrāminī |
| fut. 2nd sg. | mēnsūrātō | mēnsūrātor |
| fut. 3rd sg. | mēnsūrātō | mēnsūrātor |
| fut. 2nd pl. | mēnsūrātōte | — |
| fut. 3rd pl. | mēnsūrantō | mēnsūrantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | mēnsūrāre | mēnsūrārī |
| perfect infinitive | mēnsūrāvisse mēnsūrāsse | mēnsūrātum esse |
| future infinitive | mēnsūrātūrum esse | mēnsūrātum īrī |
| present participle | mēnsūrāns mēnsūrante, mēnsūrantem, mēnsūrantēs, mēnsūrantī, mēnsūrantia, mēnsūrantibus, mēnsūrantis, mēnsūrantīs, mēnsūrantium | — |
| perfect participle | — | mēnsūrātus mēnsūrāta, mēnsūrātā, mēnsūrātae, mēnsūrātam, mēnsūrātārum, mēnsūrātās, mēnsūrātī, mēnsūrātōrum, mēnsūrātōs |
| future participle | mēnsūrātūrus mēnsūrātūra, mēnsūrātūrā, mēnsūrātūrae, mēnsūrātūram, mēnsūrātūrārum, mēnsūrātūrās, mēnsūrātūre, mēnsūrātūrī, mēnsūrātūrīs, mēnsūrātūrō, mēnsūrātūrōrum, mēnsūrātūrōs, mēnsūrātūrum | mēnsūrandus |
gerundmēnsūrandī, mēnsūrandō, mēnsūrandumsupinemēnsūrātum, mēnsūrātū
mensūro, 1, v. a. mensura,
I. to measure (post-class.):
fossa mensuratur, Veg. Mil. 1, 25; Gromat. Vet. p. 232, 9: fines, Hilar. in Psa. 15, 8: longitudinem, Vulg. Ezech. 45, 3; 48, 30 al.—II. Trop., to measure, estimate: suas opes viresque suorum, Coripp. Laud. Just. 3, 372.—Hence, mensūratē, adv., by measurement, Cassiod. in Psa. 69, 5.
Origins
- Proto-Indo-European*meh₁-
- Proto-Italic*mētis
- Latinmēnsūrō
Proto-Indo-European *-tew-? Proto-Indo-European *-r-eh₂? Latin -tūra Latin mēnsūra Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin mēnsūrō From mēnsūra (“measure”) + -ō (verb-forming suffix). First attested in the fourth century.
Descendants
- Catalanmesurar
- Englishmeasure
- Englishmensurate
- Frenchmesurer
- Italianmisurare
- Occitanmesurar
- Portuguesemesurar
- Portuguesemensurar
- Romanianmăsura
- Spanishmesurar
In English words that came into English from mēnsūrō
- commensuratecommēnsūrātus
- commensurablecommensurabilis
- incommensurableincommensurabilis
- mensuratemēnsūrātus
- admensurationadmensuratio