LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
verbfirst conjugation

lūminō

lūminō (present infinitive lūmināre, perfect active lūmināvī, supine lūminātum)
Classical[ˈɫuː.mɪ.noː]Ecclesiastical[ˈluː.mi.no]
lūminātus perf. pass. ptcp.

Meaning

  1. to illuminate
  2. to reveal (throw light on)
  3. to brighten

Conjugation conjugation 1

active indicative
formpresentimperfectfutureperfectpluperfectfut. perfect
1st sg.lūminōlūminābamlūminābōlūmināvīlūmināveramlūmināverō
lūminārō
2nd sg.lūmināslūminābāslūminābislūmināvistī
lūmināstī		lūmināverās
lūminārās		lūmināveris
3rd sg.lūminatlūminābatlūminābitlūmināvitlūmināverat
lūminārat		lūmināverit
lūminārit
1st pl.lūmināmuslūminābāmuslūminābimuslūmināvimuslūmināverāmuslūmināverimus
lūminārimus
2nd pl.lūminātislūminābātislūminābitislūmināvistis
lūmināstis		lūmināverātis
lūminārātis		lūmināveritis
lūmināritis
3rd pl.lūminantlūminābantlūminābuntlūmināvērunt
lūmināvēre, lūminārunt		lūmināverant
lūminārant		lūmināverint
lūminārint
active subjunctive
active subjunctive
formpresentimperfectperfectpluperfect
1st sg.lūminemlūmināremlūmināverim
lūminārim		lūmināvissem
lūmināssem
2nd sg.lūminēslūminārēslūmināverīslūmināvissēs
lūmināssēs
3rd sg.lūminetlūmināretlūmināverit
lūminārit		lūmināvisset
lūmināsset
1st pl.lūminēmuslūminārēmuslūmināverīmus
lūminārīmus		lūmināvissēmus
lūmināssēmus
2nd pl.lūminētislūminārētislūmināverītis
lūminārītis		lūmināvissētis
lūmināssētis
3rd pl.lūminentlūminārentlūmināverint
lūminārint		lūmināvissent
lūmināssent
passive indicative
passive indicative
formpresentimperfectfuture
1st sg.lūminorlūminābarlūminābor
2nd sg.lūmināris
lūmināre		lūminābāris
lūminābāre		lūmināberis
lūminābere
3rd sg.lūmināturlūminābāturlūminābitur
1st pl.lūmināmurlūminābāmurlūminābimur
2nd pl.lūmināminīlūminābāminīlūminābiminī
3rd pl.lūminanturlūminābanturlūminābuntur
passive subjunctive
passive subjunctive
formpresentimperfect
1st sg.lūminerlūminārer
2nd sg.lūminēris
lūminēre		lūminārēris
lūminārēre
3rd sg.lūminēturlūminārētur
1st pl.lūminēmurlūminārēmur
2nd pl.lūminēminīlūminārēminī
3rd pl.lūminenturlūminārentur
imperative
imperative
formactivepassive
pres. 2nd sg.lūminālūmināre
pres. 2nd pl.lūminātelūmināminī
fut. 2nd sg.lūminātōlūminātor
fut. 3rd sg.lūminātōlūminātor
fut. 2nd pl.lūminātōte—
fut. 3rd pl.lūminantōlūminantor
infinitives & participles
formactivepassive
present infinitivelūminārelūminārī
perfect infinitivelūmināvisse
lūmināsse		lūminātum esse
future infinitivelūminātūrum esselūminātum īrī
present participlelūmināns—
perfect participle—lūminātus
lūmināta, lūminātā, lūminātae, lūminātam, lūminātārum, lūminātās, lūminātī, lūminātōrum, lūminātōs
future participlelūminātūrus
lūminātūra, lūminātūrā, lūminātūrae, lūminātūram, lūminātūrārum, lūminātūrās, lūminātūre, lūminātūrī, lūminātūrīs, lūminātūrō, lūminātūrōrum, lūminātūrōs, lūminātūrum		lūminandus
lūminanda, lūminandā, lūminandae, lūminandam, lūminandārum, lūminandās, lūminande, lūminandīs, lūminandōrum, lūminandōs
gerundlūminandī, lūminandō, lūminandumsupinelūminātum, lūminātū

lūmĭno, āvi, ātum, 1, v. a. lumen,
I. to light up, brighten, illumine (post-class.): tu luminas solem, regis mundum, App. M. 11, p. 269, 40: tellus floribus luminata, Marc. Cap. 1, § 27; § 66: locus fenestris luminatus, Cael. Aur. Acut. 1, 9.—Hence, lūmĭ-nātus, a, um, P a.: male luminatus, short-sighted, App. M. 9, p. 222, 32.

Origins

  1. Proto-Indo-European*lewk-
  2. Proto-Indo-European*léwksmn̥
  3. Proto-Italic*louksmən
  4. Latinlūminō

Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin lūminō From lūmen + -ō.

Descendants
  • Englishluminate
  • Englishlimn
  • Englishlumine
  • Italianluminare
  • Portugueseluminar
  • Romanianlumina
  • Romanianluminare
  • Spanishluminar
  • Aromanianlunjinedz
  • Aromanianlunjinari

In English words that came into English from lūminō

  • illuminateillūminātus
  • illuminationillūminātiō
  • illumineillūmināre
  • limnillūminō
  • luminometerlūminō
  • lumineillūminō
  • lumination*luminatio

Quick answers

What does lūminō mean in Latin?
lūminō, a verb, means “to illuminate; to reveal (throw light on); to brighten”.
What are the principal parts of lūminō?
lūminō, lūmināre, lūmināvī, lūminātum (first conjugation).
How do you pronounce lūminō?
In classical Latin, [ˈɫuː.mɪ.noː]; in ecclesiastical (church) Latin, [ˈluː.mi.no].
Where does lūminō come from?
Proto-Indo-European *lewk- → Proto-Indo-European *léwksmn̥ → Proto-Italic *louksmən → Latin lūminō.
Which English words come from lūminō?
English words that go back to Latin lūminō include luminometer, illuminate, illumine, limn, lumine and lumination.