verbfirst conjugation
allūminō
allūminō (present infinitive allūmināre, perfect active allūmināvī, supine allūminātum)
Meaning
- EarlyMedieval Latinto illuminate
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | allūminō | allūminābam | allūminābō | allūmināvī | allūmināveram | allūmināverō |
| 2nd sg. | allūminās | allūminābās | allūminābis | allūmināvistī | allūmināverās | allūmināveris |
| 3rd sg. | allūminat | allūminābat | allūminābit | allūmināvit | allūmināverat | allūmināverit |
| 1st pl. | allūmināmus | allūminābāmus | allūminābimus | allūmināvimus | allūmināverāmus | allūmināverimus |
| 2nd pl. | allūminātis | allūminābātis | allūminābitis | allūmināvistis | allūmināverātis | allūmināveritis |
| 3rd pl. | allūminant | allūminābant | allūminābunt | allūmināvērunt allūmināvēre | allūmināverant | allūmināverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | allūminem | allūminārem | allūmināverim | allūmināvissem |
| 2nd sg. | allūminēs | allūminārēs | allūmināverīs | allūmināvissēs |
| 3rd sg. | allūminet | allūmināret | allūmināverit | allūmināvisset |
| 1st pl. | allūminēmus | allūminārēmus | allūmināverīmus | allūmināvissēmus |
| 2nd pl. | allūminētis | allūminārētis | allūmināverītis | allūmināvissētis |
| 3rd pl. | allūminent | allūminārent | allūmināverint | allūmināvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | allūminor | allūminābar | allūminābor |
| 2nd sg. | allūmināris allūmināre | allūminābāris allūminābāre | allūmināberis allūminābere |
| 3rd sg. | allūminātur | allūminābātur | allūminābitur |
| 1st pl. | allūmināmur | allūminābāmur | allūminābimur |
| 2nd pl. | allūmināminī | allūminābāminī | allūminābiminī |
| 3rd pl. | allūminantur | allūminābantur | allūminābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | allūminer | allūminārer |
| 2nd sg. | allūminēris allūminēre | allūminārēris allūminārēre |
| 3rd sg. | allūminētur | allūminārētur |
| 1st pl. | allūminēmur | allūminārēmur |
| 2nd pl. | allūminēminī | allūminārēminī |
| 3rd pl. | allūminentur | allūminārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | allūminā | allūmināre |
| pres. 2nd pl. | allūmināte | allūmināminī |
| fut. 2nd sg. | allūminātō | allūminātor |
| fut. 3rd sg. | allūminātō | allūminātor |
| fut. 2nd pl. | allūminātōte | — |
| fut. 3rd pl. | allūminantō | allūminantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | allūmināre | allūminārī |
| perfect infinitive | allūmināvisse | allūminātum esse |
| future infinitive | allūminātūrum esse | allūminātum īrī |
| present participle | allūmināns | — |
| perfect participle | — | allūminātus |
| future participle | allūminātūrus | allūminandus |
gerundallūminandī, allūminandō, allūminandumsupineallūminātum, allūminātū
Origins
From ad- + lūminō. Attested from the eighth century CE, possibly also the seventh.
Ibero-Romance
- Portuguesealumiarfrom Old Galician-Portuguese alumẽar
- Spanishalumbrar
- Asturianallumar
- Galicianalumarfrom Old Galician-Portuguese alumẽar
- Galicianalumearfrom Old Galician-Portuguese alumẽar
Italo-Romance
- Italianalluminare
Gallo-Romance
- Occitanalumar
- Franco-Provençalalumar
- Old Catalanalumenar
- Old Catalanaluminar
- Old Frenchalumer