verbfirst conjugation
līneō
līneō (present infinitive līneāre, perfect active līneāvī, supine līneātum)
Classical[ˈliː.ne.oː]Ecclesiastical[ˈliː.ne.o]
Meaning
- to make straight or perpendicular
- Medieval Latinto draw a line
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | līneō | līneābam | līneābō | līneāvī līnuī | līneāveram | līneāverō līneārō |
| 2nd sg. | līneās | līneābās | līneābis | līneāvistī līneāstī | līneāverās līneārās | līneāveris |
| 3rd sg. | līneat | līneābat | līneābit | līneāvit līnuit | līneāverat līneārat | līneāverit līneārit |
| 1st pl. | līneāmus | līneābāmus | līneābimus | līneāvimus | līneāverāmus | līneāverimus līneārimus |
| 2nd pl. | līneātis | līneābātis | līneābitis | līneāvistis līneāstis | līneāverātis līneārātis | līneāveritis līneāritis |
| 3rd pl. | līneant | līneābant | līneābunt | līneāvērunt līneāvēre, līneārunt | līneāverant līneārant | līneāverint līneārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | līneem | līneārem | līneāverim līneārim | līneāvissem līneāssem |
| 2nd sg. | līneēs | līneārēs | līneāverīs | līneāvissēs līneāssēs |
| 3rd sg. | līneet | līneāret | līneāverit līneārit | līneāvisset līneāsset |
| 1st pl. | līneēmus | līneārēmus | līneāverīmus līneārīmus | līneāvissēmus līneāssēmus |
| 2nd pl. | līneētis | līneārētis | līneāverītis līneārītis | līneāvissētis līneāssētis |
| 3rd pl. | līneent | līneārent | līneāverint līneārint | līneāvissent līneāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | līneor | līneābar | līneābor |
| 2nd sg. | līneāris līneāre | līneābāris līneābāre | līneāberis līneābere |
| 3rd sg. | līneātur | līneābātur | līneābitur |
| 1st pl. | līneāmur | līneābāmur | līneābimur |
| 2nd pl. | līneāminī | līneābāminī | līneābiminī |
| 3rd pl. | līneantur | līneābantur | līneābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | līneer | līneārer |
| 2nd sg. | līneēris līneēre | līneārēris līneārēre |
| 3rd sg. | līneētur | līneārētur |
| 1st pl. | līneēmur | līneārēmur |
| 2nd pl. | līneēminī | līneārēminī |
| 3rd pl. | līneentur | līneārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | līneā | līneāre |
| pres. 2nd pl. | līneāte | līneāminī |
| fut. 2nd sg. | līneātō | līneātor |
| fut. 3rd sg. | līneātō | līneātor |
| fut. 2nd pl. | līneātōte | — |
| fut. 3rd pl. | līneantō | līneantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | līneāre | līneārī |
| perfect infinitive | līneāvisse līneāsse | līneātum esse |
| future infinitive | līneātūrum esse | līneātum īrī |
| present participle | līneāns | — |
| perfect participle | — | līneātus līneāta, līneātā, līneātae, līneātam, līneātārum, līneātās, līneātī, līneātōrum, līneātōs |
| future participle | līneātūrus līneātūra, līneātūrā, līneātūrae, līneātūram, līneātūrārum, līneātūrās, līneātūre, līneātūrī, līneātūrīs, līneātūrō, līneātūrōrum, līneātūrōs, līneātūrum | līneandus līneanda, līneandā, līneandae, līneandam, līneandārum, līneandās, līneande, līneandīs, līneandōrum, līneandōs |
gerundlīneandī, līneandō, līneandumsupinelīneātum, līneātū
līnĕo, āvi, ātum, 1, v. a. id.,
I. to reduce to a straight line, to make straight or perpendicular.
I. Lit.:
dolabit, lineabit, secabitque materiam, Cato, R. R. 14, 3: bene lineata carina, Plaut. Mil. 3, 3, 40: radios, Vitr. 9, 4, 13.—II. Transf., pass. part.
A. Striped:
basiliscus albis maculis lineatus, Isid. 12, 4, 7; 16, 12, 4.—B. Decked out:
inter comatos lineatosque juvenes, Hier. Ep. 117, n. 6.Origins
Proto-Indo-European *līnomder. Proto-Italic *līnom Latin līnum Proto-Indo-European *-éyos Proto-Italic *-ejos Proto-Italic *-eos Latin -eus Latin līneus Latin līnea Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin līneō From līnea (“a line”) + -ō.
Descendants
- Spanishaliñar
- Englishlineate
- Italianlineare
- Spanishlinear