LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
verbfirst conjugation

līmitō

līmitō (present infinitive līmitāre, perfect active līmitāvī, supine līmitātum)
Classical[ˈliː.mɪ.toː]Ecclesiastical[ˈliː.mi.to]

Meaning

  1. to limit, delimit, bound
  2. to fix, settle, determine

Conjugation conjugation 1

active indicative
formpresentimperfectfutureperfectpluperfectfut. perfect
1st sg.līmitōlīmitābamlīmitābōlīmitāvīlīmitāveramlīmitāverō
līmitārō
2nd sg.līmitāslīmitābāslīmitābislīmitāvistī
līmitāstī
līmitāverās
līmitārās
līmitāveris
3rd sg.līmitatlīmitābatlīmitābitlīmitāvitlīmitāverat
līmitārat
līmitāverit
līmitārit
1st pl.līmitāmuslīmitābāmuslīmitābimuslīmitāvimuslīmitāverāmuslīmitāverimus
līmitārimus
2nd pl.līmitātislīmitābātislīmitābitislīmitāvistis
līmitāstis
līmitāverātis
līmitārātis
līmitāveritis
līmitāritis
3rd pl.līmitantlīmitābantlīmitābuntlīmitāvērunt
līmitāvēre, līmitārunt
līmitāverant
līmitārant
līmitāverint
līmitārint
active subjunctive
active subjunctive
formpresentimperfectperfectpluperfect
1st sg.līmitemlīmitāremlīmitāverim
līmitārim
līmitāvissem
līmitāssem
2nd sg.līmitēslīmitārēslīmitāverīslīmitāvissēs
līmitāssēs
3rd sg.līmitetlīmitāretlīmitāverit
līmitārit
līmitāvisset
līmitāsset
1st pl.līmitēmuslīmitārēmuslīmitāverīmus
līmitārīmus
līmitāvissēmus
līmitāssēmus
2nd pl.līmitētislīmitārētislīmitāverītis
līmitārītis
līmitāvissētis
līmitāssētis
3rd pl.līmitentlīmitārentlīmitāverint
līmitārint
līmitāvissent
līmitāssent
passive indicative
passive indicative
formpresentimperfectfuture
1st sg.līmitorlīmitābarlīmitābor
2nd sg.līmitāris
līmitāre
līmitābāris
līmitābāre
līmitāberis
līmitābere
3rd sg.līmitāturlīmitābāturlīmitābitur
1st pl.līmitāmurlīmitābāmurlīmitābimur
2nd pl.līmitāminīlīmitābāminīlīmitābiminī
3rd pl.līmitanturlīmitābanturlīmitābuntur
passive subjunctive
passive subjunctive
formpresentimperfect
1st sg.līmiterlīmitārer
2nd sg.līmitēris
līmitēre
līmitārēris
līmitārēre
3rd sg.līmitēturlīmitārētur
1st pl.līmitēmurlīmitārēmur
2nd pl.līmitēminīlīmitārēminī
3rd pl.līmitenturlīmitārentur
imperative
imperative
formactivepassive
pres. 2nd sg.līmitālīmitāre
pres. 2nd pl.līmitātelīmitāminī
fut. 2nd sg.līmitātōlīmitātor
fut. 3rd sg.līmitātōlīmitātor
fut. 2nd pl.līmitātōte—
fut. 3rd pl.līmitantōlīmitantor
infinitives & participles
infinitives & participles
formactivepassive
present infinitivelīmitārelīmitārī
perfect infinitivelīmitāvisse
līmitāsse
līmitātum esse
future infinitivelīmitātūrum esselīmitātum īrī
present participlelīmitāns—
perfect participle—līmitātus
līmitāta, līmitātā, līmitātae, līmitātam, līmitātārum, līmitātās, līmitātī, līmitātōrum, līmitātōs
future participlelīmitātūrus
līmitātūra, līmitātūrā, līmitātūrae, līmitātūram, līmitātūrārum, līmitātūrās, līmitātūre, līmitātūrī, līmitātūrīs, līmitātūrō, līmitātūrōrum, līmitātūrōs, līmitātūrum
līmitandus
līmitanda, līmitandā, līmitandae, līmitandam, līmitandārum, līmitandās, līmitande, līmitandīs, līmitandōrum, līmitandōs
gerundlīmitandī, līmitandō, līmitandumsupinelīmitātum, līmitātū

līmĭto, āvi, ātum, 1, v. a. limes,
I. to enclose within boundaries or limits, to bound.
I. Lit.: vineas limitari decumano XVIII. pedum latitudinis, Plin. 17, 22, 35, § 169; cf.: limitatus ager est in centurias dimensus, Paul. ex Fest. p. 116 Müll.—
II. Trop., to fix, settle, determine: limitata est pecuaria quaestio, Varr. R. R. 2, 2, 1.

Origins

Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin līmitō From līmes + -ō.

Descendants
  • Catalanlimitar
  • Frenchlimiterfrom Old French limiter
  • Englishlimitfrom Old French limiter
  • Italianlimitare
  • Portugueselindar
  • Portugueselimitar
  • Romanianlimita
  • Spanishlindar
  • Spanishlimitar
  • Asturianallendar

Quick answers

What does līmitō mean in Latin?
līmitō, a verb, means “to limit, delimit, bound; to fix, settle, determine”.
What are the principal parts of līmitō?
līmitō, līmitāre, līmitāvī, līmitātum (first conjugation).
How do you pronounce līmitō?
In classical Latin, [ˈliː.mɪ.toː]; in ecclesiastical (church) Latin, [ˈliː.mi.to].