verbfirst conjugation
dēlīmitō
dēlīmitō (present infinitive dēlīmitāre, perfect active dēlīmitāvī, supine dēlīmitātum)
Classical[deːˈlɪ.mɪ.toː]Ecclesiastical[deˈliː.mi.to]
Meaning
- rareto delimit, mark out the boundaries
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēlimitō | dēlimitābam | dēlimitābō | dēlimitāvī | dēlimitāveram | dēlimitāverō |
| 2nd sg. | dēlimitās | dēlimitābās | dēlimitābis | dēlimitāvistī | dēlimitāverās | dēlimitāveris |
| 3rd sg. | dēlimitat | dēlimitābat | dēlimitābit | dēlimitāvit | dēlimitāverat | dēlimitāverit |
| 1st pl. | dēlimitāmus | dēlimitābāmus | dēlimitābimus | dēlimitāvimus | dēlimitāverāmus | dēlimitāverimus |
| 2nd pl. | dēlimitātis | dēlimitābātis | dēlimitābitis | dēlimitāvistis | dēlimitāverātis | dēlimitāveritis |
| 3rd pl. | dēlimitant | dēlimitābant | dēlimitābunt | dēlimitāvērunt dēlimitāvēre | dēlimitāverant | dēlimitāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēlimitem | dēlimitārem | dēlimitāverim | dēlimitāvissem |
| 2nd sg. | dēlimitēs | dēlimitārēs | dēlimitāverīs | dēlimitāvissēs |
| 3rd sg. | dēlimitet | dēlimitāret | dēlimitāverit | dēlimitāvisset |
| 1st pl. | dēlimitēmus | dēlimitārēmus | dēlimitāverīmus | dēlimitāvissēmus |
| 2nd pl. | dēlimitētis | dēlimitārētis | dēlimitāverītis | dēlimitāvissētis |
| 3rd pl. | dēlimitent | dēlimitārent | dēlimitāverint | dēlimitāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēlimitor | dēlimitābar | dēlimitābor |
| 2nd sg. | dēlimitāris dēlimitāre | dēlimitābāris dēlimitābāre | dēlimitāberis dēlimitābere |
| 3rd sg. | dēlimitātur | dēlimitābātur | dēlimitābitur |
| 1st pl. | dēlimitāmur | dēlimitābāmur | dēlimitābimur |
| 2nd pl. | dēlimitāminī | dēlimitābāminī | dēlimitābiminī |
| 3rd pl. | dēlimitantur | dēlimitābantur | dēlimitābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | dēlimiter | dēlimitārer |
| 2nd sg. | dēlimitēris dēlimitēre | dēlimitārēris dēlimitārēre |
| 3rd sg. | dēlimitētur | dēlimitārētur |
| 1st pl. | dēlimitēmur | dēlimitārēmur |
| 2nd pl. | dēlimitēminī | dēlimitārēminī |
| 3rd pl. | dēlimitentur | dēlimitārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | dēlimitā | dēlimitāre |
| pres. 2nd pl. | dēlimitāte | dēlimitāminī |
| fut. 2nd sg. | dēlimitātō | dēlimitātor |
| fut. 3rd sg. | dēlimitātō | dēlimitātor |
| fut. 2nd pl. | dēlimitātōte | — |
| fut. 3rd pl. | dēlimitantō | dēlimitantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | dēlimitāre | dēlimitārī |
| perfect infinitive | dēlimitāvisse | dēlimitātum esse |
| future infinitive | dēlimitātūrum esse | dēlimitātum īrī |
| present participle | dēlimitāns | — |
| perfect participle | — | dēlimitātus |
| future participle | dēlimitātūrus | dēlimitandus |
gerunddēlimitandī, dēlimitandō, dēlimitandumsupinedēlimitātum, dēlimitātū
dē-līmĭto, āvi, ātum, 1,
I. v. a., to mark out, Frontin. de agr. qual. p. 38 Goes.
Origins
- Proto-Indo-European*de
- Proto-Indo-European*déh₁
- Proto-Italic*dē
- Latindēlīmitō
Latin dē- Latin līmes Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin limitō Latin dēlīmitō From dē- + limitō.
In English words that came into English from dēlīmitō
- delimitdēlīmitō
- delimitatedelimitare