verbfirst conjugation, deponent
ēlū̆ctor
ēlū̆ctor (present infinitive ēlū̆ctārī, perfect active ēlū̆ctātus sum)
Classical[eːˈɫuːk.tɔr]Ecclesiastical[eˈluk.tor]
Meaning
- deponentto struggle out of
- deponentto surmount a difficulty
Conjugation conjugation 1 deponent
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēlū̆ctor | ēlū̆ctābar | ēlū̆ctābor | — | — | — |
| 2nd sg. | ēlū̆ctāris ēlū̆ctāre | ēlū̆ctābāris ēlū̆ctābāre | ēlū̆ctāberis ēlū̆ctābere | — | — | — |
| 3rd sg. | ēlū̆ctātur | ēlū̆ctābātur | ēlū̆ctābitur | — | — | — |
| 1st pl. | ēlū̆ctāmur | ēlū̆ctābāmur | ēlū̆ctābimur | — | — | — |
| 2nd pl. | ēlū̆ctāminī | ēlū̆ctābāminī | ēlū̆ctābiminī | — | — | — |
| 3rd pl. | ēlū̆ctantur | ēlū̆ctābantur | ēlū̆ctābuntur | — | — | — |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēlū̆cter | ēlū̆ctārer | — | — |
| 2nd sg. | ēlū̆ctēris ēlū̆ctēre | ēlū̆ctārēris ēlū̆ctārēre | — | — |
| 3rd sg. | ēlū̆ctētur | ēlū̆ctārētur | — | — |
| 1st pl. | ēlū̆ctēmur | ēlū̆ctārēmur | — | — |
| 2nd pl. | ēlū̆ctēminī | ēlū̆ctārēminī | — | — |
| 3rd pl. | ēlū̆ctentur | ēlū̆ctārentur | — | — |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | ēlū̆ctāre | — |
| pres. 2nd pl. | ēlū̆ctāminī | — |
| fut. 2nd sg. | ēlū̆ctātor | — |
| fut. 3rd sg. | ēlū̆ctātor | — |
| fut. 3rd pl. | ēlū̆ctantor | — |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | ēlū̆ctārī | — |
| perfect infinitive | ēlū̆ctātum esse | — |
| future infinitive | ēlū̆ctātūrum esse | — |
| present participle | ēlū̆ctāns | — |
| perfect participle | ēlū̆ctātus ēlū̆ctāta, ēlū̆ctātā, ēlū̆ctātae, ēlū̆ctātam, ēlū̆ctātārum, ēlū̆ctātās, ēlū̆ctāte, ēlū̆ctātī, ēlū̆ctātīs, ēlū̆ctātō, ēlū̆ctātōrum, ēlū̆ctātōs | — |
| future participle | ēlū̆ctātūrus ēlū̆ctātūra, ēlū̆ctātūrā, ēlū̆ctātūrae, ēlū̆ctātūram, ēlū̆ctātūrārum, ēlū̆ctātūrās, ēlū̆ctātūre, ēlū̆ctātūrī, ēlū̆ctātūrīs, ēlū̆ctātūrō, ēlū̆ctātūrōrum, ēlū̆ctātūrōs, ēlū̆ctātūrum | ēlū̆ctandus ēlū̆ctanda, ēlū̆ctandā, ēlū̆ctandae, ēlū̆ctandam, ēlū̆ctandārum, ēlū̆ctandās, ēlū̆ctande, ēlū̆ctandīs, ēlū̆ctandōrum, ēlū̆ctandōs |
gerundēlū̆ctandī, ēlū̆ctandō, ēlū̆ctandumsupineēlū̆ctātum, ēlū̆ctātū
ē-luctor, ātus, 1,
I. v. dep. n. and a. (perh. not ante-Aug.).
I. Neutr., to struggle out, force one's way out:
aqua omnis, Verg. G. 2, 244; so of streams, Sen. Q. N. 4, 2; Luc. 2, 219.—Trop.: ipse, compositus alias, et velut eluctantium verborum, promptius eloquebatur, i. e. hesitating in speech, unready, Tac. A. 4, 31.—II. Act., to struggle out of any thing; also, to surmount a difficulty, to obtain by striving:
tot ac tam validas manus, Liv. 24, 26 fin.: nives, Tac. H. 3, 59; cf.: locorum difficultates, id. Agr. 17 fin.: furorem, Stat. Ach. 1, 525 et saep.: viam ponti, Val. Fl. 8, 184.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
ē-lūctor ātus, ārī, dep.,
to struggle out, force a way out: aqua omnis, V.: velut eluctantia verba, i. e. uttered with effort, Ta.—Fig., to surmount, overcome: locorum difficultates, Ta.: tot eluctandae manūs, L.
Origins
From ē- (“out of”, alternative form of ex-) + lū̆ctor (“to struggle”).