verbfirst conjugation, deponent
congrātulor
congrātulor (present infinitive congrātulārī, perfect active congrātulātus sum)
Classical[kɔŋˈɡraː.tʊ.ɫɔr]Ecclesiastical[koŋˈɡraː.tu.lor]
Meaning
- deponentto wish joy; to rejoice with
- deponentto congratulate
Conjugation conjugation 1 deponent
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | congrātulor | congrātulābar | congrātulābor | — | — | — |
| 2nd sg. | congrātulāris congrātulāre | congrātulābāris congrātulābāre | congrātulāberis congrātulābere | — | — | — |
| 3rd sg. | congrātulātur | congrātulābātur | congrātulābitur | — | — | — |
| 1st pl. | congrātulāmur | congrātulābāmur | congrātulābimur | — | — | — |
| 2nd pl. | congrātulāminī | congrātulābāminī | congrātulābiminī | — | — | — |
| 3rd pl. | congrātulantur | congrātulābantur | congrātulābuntur | — | — | — |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | congrātuler | congrātulārer | — | — |
| 2nd sg. | congrātulēris congrātulēre | congrātulārēris congrātulārēre | — | — |
| 3rd sg. | congrātulētur | congrātulārētur | — | — |
| 1st pl. | congrātulēmur | congrātulārēmur | — | — |
| 2nd pl. | congrātulēminī | congrātulārēminī | — | — |
| 3rd pl. | congrātulentur | congrātulārentur | — | — |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | congrātulāre | — |
| pres. 2nd pl. | congrātulāminī | — |
| fut. 2nd sg. | congrātulātor | — |
| fut. 3rd sg. | congrātulātor | — |
| fut. 3rd pl. | congrātulantor | — |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | congrātulārī | — |
| perfect infinitive | congrātulātum esse | — |
| future infinitive | congrātulātūrum esse | — |
| present participle | congrātulāns | — |
| perfect participle | congrātulātus congrātulāta, congrātulātā, congrātulātae, congrātulātam, congrātulātārum, congrātulātās, congrātulāte, congrātulātī, congrātulātīs, congrātulātō, congrātulātōrum, congrātulātōs | — |
| future participle | congrātulātūrus congrātulātūra, congrātulātūrā, congrātulātūrae, congrātulātūram, congrātulātūrārum, congrātulātūrās, congrātulātūre, congrātulātūrī, congrātulātūrīs, congrātulātūrō, congrātulātūrōrum, congrātulātūrōs, congrātulātūrum | congrātulandus congrātulanda, congrātulandā, congrātulandae, congrātulandam, congrātulandārum, congrātulandās, congrātulande, congrātulandīs, congrātulandōrum, congrātulandōs |
gerundcongrātulandī, congrātulandō, congrātulandumsupinecongrātulātum, congrātulātū
con-grātŭlor, ātus, āri,
I. v. dep., to wish joy, to congratulate (very rare; not in Cic.); absol.:
dona quid cessant mihi Conferre omnes congratulantes, qui pugnavi fortiter, Plaut. Men. 1, 2, 21 Brix; Gell. 12, 1, 4; Vulg. 2 Reg. 8, 10.—With dat. pers., Vulg. Ruth, 4, 17; cf. Porc. Latro, Decl. in Catil. 36.—Alicui de aliquā re, Vulg. Tob. 11, 20.—With acc. and inf., Liv. 3, 54, 7.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
con-grātulor ātus, ārī, dep.,
to wish joy, congratulate: libertatem civitati restitutam, L.
Origins
- Proto-Indo-European*ḱe?
- Proto-Indo-European*ḱóm
- Proto-Italic*kom
- Proto-Italic*kom-
- Latincongrātulor
Latin grātulor Latin congrātulor From con- + grātulor.
Descendants
- Catalancongratular
- Englishcongratulate
- Frenchcongratuler
- Italiancongratulare
- Portuguesecongratular
- Romaniancongratula
- Spanishcongratular
- Galiciancongratular
In English words that came into English from congrātulor
- congratulatecongrātulātus
- congratulationcongratulatio