adjectivefirst/second-declension adjective
collēctīvus
collēctīvus (feminine collēctīva, neuter collēctīvum)
Classical[kɔl.leːkˈtiː.wʊs]Ecclesiastical[kol.lekˈtiː.vus]
Meaning
- adjectivecollected or gathered together
- adjectivesyllogistic
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | collēctīvus | collēctīva | collēctīvum |
| genitive | collēctīvī | collēctīvae | collēctīvī |
| dative | collēctīvō | collēctīvae | collēctīvō |
| accusative | collēctīvum | collēctīvam | collēctīvum |
| ablative | collēctīvō | collēctīvā | collēctīvō |
| vocative | collēctīve | collēctīva | collēctīvum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | collēctīvī | collēctīvae | collēctīva |
| genitive | collēctīvōrum | collēctīvārum | collēctīvōrum |
| dative | collēctīvīs | collēctīvīs | collēctīvīs |
| accusative | collēctīvōs | collēctīvās | collēctīva |
| ablative | collēctīvīs | collēctīvīs | collēctīvīs |
| vocative | collēctīvī | collēctīvae | collēctīva |
collectīvus (conl-), a, um, adj. colligo. *
I. Collected, gathered together:
umor, Sen. Q. N. 3, 7, 3.—II. Trop.
A. In the rehet. lang. of Quint., pertaining to a syllogism, syllogistic, ratiocinatire:
status, Quint. 3, 6, 46; 3, 6, 66: quaestio, id. 7, 1, 60.—B. In the lang. of grammar: nomen, a collective noun; as exercitus, populus, etc., Prisc. p. 581 P. al.
Origins
Latin collēctus Latin -īvus Latin collēctīvus From collēctus (“collected”) + -īvus.
Elsewhere
- Catalancol·lectiu
- Englishcollective
- Germankollektiv
- Spanishcolectivo
- Turkishkolektif
→ Norwegian
- Bokmålkollektiv
- Norwegian Nynorskkollektiv
In English words that came into English from collēctīvus
- collectivecollēctīvus