What does amāricō mean in Latin?

amāricō, a verb, means “to make bitter; to excite, irritate”.

What are the principal parts of amāricō?

amāricō, amāricāre, amāricāvī, amāricātum (first conjugation).

In classical Latin, [aˈmaː.rɪ.koː]; in ecclesiastical (church) Latin, [aˈmaː.ri.ko].

verbfirst conjugation

amāricō (present infinitive amāricāre, perfect active amāricāvī, supine amāricātum)

Classical[aˈmaː.rɪ.koː]Ecclesiastical[aˈmaː.ri.ko]

active indicative
form	present	imperfect	future	perfect	pluperfect	fut. perfect
1st sg.	amāricō	amāricābam	amāricābō	amāricāvī	amāricāveram	amāricāverō amāricārō
2nd sg.	amāricās	amāricābās	amāricābis	amāricāvistī amāricāstī	amāricāverās amāricārās	amāricāveris
3rd sg.	amāricat	amāricābat	amāricābit	amāricāvit	amāricāverat amāricārat	amāricāverit amāricārit
1st pl.	amāricāmus	amāricābāmus	amāricābimus	amāricāvimus	amāricāverāmus	amāricāverimus amāricārimus
2nd pl.	amāricātis	amāricābātis	amāricābitis	amāricāvistis amāricāstis	amāricāverātis amāricārātis	amāricāveritis amāricāritis
3rd pl.	amāricant	amāricābant	amāricābunt	amāricāvērunt amāricāvēre, amāricārunt	amāricāverant amāricārant	amāricāverint amāricārint

active subjunctive

active subjunctive
form	present	imperfect	perfect	pluperfect
1st sg.	amāricem	amāricārem	amāricāverim amāricārim	amāricāvissem amāricāssem
2nd sg.	amāricēs	amāricārēs	amāricāverīs	amāricāvissēs amāricāssēs
3rd sg.	amāricet	amāricāret	amāricāverit amāricārit	amāricāvisset amāricāsset
1st pl.	amāricēmus	amāricārēmus	amāricāverīmus amāricārīmus	amāricāvissēmus amāricāssēmus
2nd pl.	amāricētis	amāricārētis	amāricāverītis amāricārītis	amāricāvissētis amāricāssētis
3rd pl.	amāricent	amāricārent	amāricāverint amāricārint	amāricāvissent amāricāssent

passive indicative

passive indicative
form	present	imperfect	future
1st sg.	amāricor	amāricābar	amāricābor
2nd sg.	amāricāris amāricāre	amāricābāris amāricābāre	amāricāberis amāricābere
3rd sg.	amāricātur	amāricābātur	amāricābitur
1st pl.	amāricāmur	amāricābāmur	amāricābimur
2nd pl.	amāricāminī	amāricābāminī	amāricābiminī
3rd pl.	amāricantur	amāricābantur	amāricābuntur

passive subjunctive

imperative

infinitives & participles

infinitives & participles
form	active	passive
present infinitive	amāricāre	amāricārī
perfect infinitive	amāricāvisse amāricāsse	amāricātum esse
future infinitive	amāricātūrum esse	amāricātum īrī
present participle	amāricāns	—
perfect participle	—	amāricātus amāricāta, amāricātā, amāricātae, amāricātam, amāricātārum, amāricātās, amāricātī, amāricātōrum, amāricātōs
future participle	amāricātūrus amāricātūra, amāricātūrā, amāricātūrae, amāricātūram, amāricātūrārum, amāricātūrās, amāricātūre, amāricātūrī, amāricātūrīs, amāricātūrō, amāricātūrōrum, amāricātūrōs, amāricātūrum	amāricandus amāricanda, amāricandā, amāricandae, amāricandam, amāricandārum, amāricandās, amāricande, amāricandīs, amāricandōrum, amāricandōs

gerundamāricandī, amāricandō, amāricandumsupineamāricātum, amāricātū

ămārĭco, āvi, ātum, āre, v. a. amarus,

I. to make bitter (eccl. Lat.).

I. Lit.: (liber) faciet amaricari ventrem tuum, Vulg. Apoc. 10, 9; 10, 10.—

II. Trop., to excite, to irritate: ecce repulsi sunt, qui amaricant, Aug. Enn. in Psa. 65, n. 15.

From amārus (“bitter”) + -icō (verb-forming suffix). First attested in the Vetus Itala.

Gallo-Romance

Ibero-Romance

Italo-Romance

North Italian