LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
noun · femininethird declension

vorācitās

vorācitās f (genitive vorācitātis)
Classical[wɔˈraː.kɪ.taːs]Ecclesiastical[voˈraː.t͡ʃi.tas]

Meaning

  1. greediness, ravenousness, voracity

Declension

declension
formsingularplural
nominativevorācitāsvorācitātēs
genitivevorācitātisvorācitātum
dativevorācitātīvorācitātibus
accusativevorācitātemvorācitātēs
ablativevorācitātevorācitātibus
vocativevorācitāsvorācitātēs

vŏrācĭtas, ātis, f. vorax,
I. greediness, ravenousness, voracity (post-Aug.).
I. Lit.: ingluvie et voracitate notabilis, Eutr. 7, 12: asini, App. M. 7, p. 200.—
II. Transf., of fire: avidissima, Plin. 2, 107, 111, § 239.

Origins

From the oblique stem vorāc- of vorāx + -tās (“-ity”, “-ness”).

Descendants
  • Catalanvoracitat
  • Englishvoracity
  • Frenchvoracité
  • Italianvoracità
  • Occitanvoracitat
  • Portuguesevoracidade
  • Spanishvoracidad
  • Galicianvoracidade

In English words that came into English from vorācitās

  • voracityvorācitās

Quick answers

What does vorācitās mean in Latin?
vorācitās, a noun, means “greediness, ravenousness, voracity”.
What is the genitive of vorācitās?
The genitive singular is vorācitātis. vorācitās is feminine, third declension.
How do you pronounce vorācitās?
In classical Latin, [wɔˈraː.kɪ.taːs]; in ecclesiastical (church) Latin, [voˈraː.t͡ʃi.tas].