LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

vīvātus

vīvātus (feminine vīvāta, neuter vīvātum)
Classical[wiːˈwaː.tʊs]Ecclesiastical[viˈvaː.tus]

Meaning

  1. adjectivelively, animated, vivid

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativevīvātusvīvātavīvātum
genitivevīvātīvīvātaevīvātī
dativevīvātōvīvātaevīvātō
accusativevīvātumvīvātamvīvātum
ablativevīvātōvīvātāvīvātō
vocativevīvātevīvātavīvātum
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativevīvātīvīvātaevīvāta
genitivevīvātōrumvīvātārumvīvātōrum
dativevīvātīsvīvātīsvīvātīs
accusativevīvātōsvīvātāsvīvāta
ablativevīvātīsvīvātīsvīvātīs
vocativevīvātīvīvātaevīvāta

vīvātus, a, um, adj. id.,
I. animated, lively, vivid (Lucretian; cf. Fest. p. 376 Müll.): potestas animi, Lucr. 3, 558; 3, 680: potestas cernendi, id. 3, 409.

Origins

  1. Proto-Indo-European*gʷeyh₃-
  2. Proto-Indo-European*gʷih₃wós
  3. Proto-Italic*gʷīwos
  4. Latinvīvātus

Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-tós Proto-Indo-European *-eh₂tos Proto-Italic *-ātos Latin -ātus Latin vīvātus From vīvus (“alive, living, lively”) + -ātus.

Quick answers

What does vīvātus mean in Latin?
vīvātus, a adjective, means “lively, animated, vivid”.
How do you pronounce vīvātus?
In classical Latin, [wiːˈwaː.tʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [viˈvaː.tus].
Where does vīvātus come from?
Proto-Indo-European *gʷeyh₃- → Proto-Indo-European *gʷih₃wós → Proto-Italic *gʷīwos → Latin vīvātus.