verbfirst conjugation
viō
viō (present infinitive viāre, perfect active viāvī, supine viātum)
Classical[ˈwi.oː]Ecclesiastical[ˈviː.o]
Meaning
- rareto travel, to journey
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | viō | viābam | viābō | viāvī | viāveram | viāverō |
| 2nd sg. | viās | viābās | viābis | viāvistī | viāverās | viāveris |
| 3rd sg. | viat | viābat | viābit | viāvit | viāverat | viāverit |
| 1st pl. | viāmus | viābāmus | viābimus | viāvimus | viāverāmus | viāverimus |
| 2nd pl. | viātis | viābātis | viābitis | viāvistis | viāverātis | viāveritis |
| 3rd pl. | viant | viābant | viābunt | viāvērunt viāvēre | viāverant | viāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | viem | viārem | viāverim | viāvissem |
| 2nd sg. | viēs | viārēs | viāverīs | viāvissēs |
| 3rd sg. | viet | viāret | viāverit | viāvisset |
| 1st pl. | viēmus | viārēmus | viāverīmus | viāvissēmus |
| 2nd pl. | viētis | viārētis | viāverītis | viāvissētis |
| 3rd pl. | vient | viārent | viāverint | viāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | vior | viābar | viābor |
| 2nd sg. | viāris viāre | viābāris viābāre | viāberis viābere |
| 3rd sg. | viātur | viābātur | viābitur |
| 1st pl. | viāmur | viābāmur | viābimur |
| 2nd pl. | viāminī | viābāminī | viābiminī |
| 3rd pl. | viantur | viābantur | viābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | vier | viārer |
| 2nd sg. | viēris viēre | viārēris viārēre |
| 3rd sg. | viētur | viārētur |
| 1st pl. | viēmur | viārēmur |
| 2nd pl. | viēminī | viārēminī |
| 3rd pl. | vientur | viārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | viā | viāre |
| pres. 2nd pl. | viāte | viāminī |
| fut. 2nd sg. | viātō | viātor |
| fut. 3rd sg. | viātō | viātor |
| fut. 2nd pl. | viātōte | — |
| fut. 3rd pl. | viantō | viantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | viāre | viārī |
| perfect infinitive | viāvisse | viātum esse |
| future infinitive | viātūrum esse | viātum īrī |
| present participle | viāns | — |
| perfect participle | — | viātus viāta, viātā, viātae, viātam, viātārum, viātās, viātī, viātōrum, viātōs |
| future participle | viātūrus viātūra, viātūrā, viātūrae, viātūram, viātūrārum, viātūrās, viātūre, viātūrī, viātūrīs, viātūrō, viātūrōrum, viātūrōs, viātūrum | viandus vianda, viandā, viandae, viandam, viandārum, viandās, viande, viandīs, viandōrum, viandōs |
gerundviandī, viandō, viandumsupineviātum, viātū
vĭo, āre, v. n. via,
I. to go, travel (postAug. and very rare; cf.:
vio pro eo infelicius fictum, Quint. 8, 6, 33): legati intenti ad viandum, Amm. 20, 9, 1: iter viandi multifidum, Prud. adv. Symm. 2, 772: vians maritus, travelling about, App. M. 10, p. 240; 6, p. 184; Flor. 1 init.; Sol. 29 fin.; Vulg. 1 Reg. 24, 4.—P. a. as subst.: vĭantes, ium, m., travellers: viantibus opportunae viae, Amm. 15, 10, 2.Origins
From via (“road, path”).