verbfirst conjugation
vīlitō
vīlitō (present infinitive vīlitāre, perfect active vīlitāvī, supine vīlitātum)
Classical[ˈwiː.lɪ.toː]Ecclesiastical[ˈviː.li.to]
Meaning
- to make cheap
- to humble, debase, degrade
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | vīlitō | vīlitābam | vīlitābō | vīlitāvī | vīlitāveram | vīlitāverō |
| 2nd sg. | vīlitās | vīlitābās | vīlitābis | vīlitāvistī | vīlitāverās | vīlitāveris |
| 3rd sg. | vīlitat | vīlitābat | vīlitābit | vīlitāvit | vīlitāverat | vīlitāverit |
| 1st pl. | vīlitāmus | vīlitābāmus | vīlitābimus | vīlitāvimus | vīlitāverāmus | vīlitāverimus |
| 2nd pl. | vīlitātis | vīlitābātis | vīlitābitis | vīlitāvistis | vīlitāverātis | vīlitāveritis |
| 3rd pl. | vīlitant | vīlitābant | vīlitābunt | vīlitāvērunt vīlitāvēre | vīlitāverant | vīlitāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | vīlitem | vīlitārem | vīlitāverim | vīlitāvissem |
| 2nd sg. | vīlitēs | vīlitārēs | vīlitāverīs | vīlitāvissēs |
| 3rd sg. | vīlitet | vīlitāret | vīlitāverit | vīlitāvisset |
| 1st pl. | vīlitēmus | vīlitārēmus | vīlitāverīmus | vīlitāvissēmus |
| 2nd pl. | vīlitētis | vīlitārētis | vīlitāverītis | vīlitāvissētis |
| 3rd pl. | vīlitent | vīlitārent | vīlitāverint | vīlitāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | vīlitor | vīlitābar | vīlitābor |
| 2nd sg. | vīlitāris vīlitāre | vīlitābāris vīlitābāre | vīlitāberis vīlitābere |
| 3rd sg. | vīlitātur | vīlitābātur | vīlitābitur |
| 1st pl. | vīlitāmur | vīlitābāmur | vīlitābimur |
| 2nd pl. | vīlitāminī | vīlitābāminī | vīlitābiminī |
| 3rd pl. | vīlitantur | vīlitābantur | vīlitābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | vīliter | vīlitārer |
| 2nd sg. | vīlitēris vīlitēre | vīlitārēris vīlitārēre |
| 3rd sg. | vīlitētur | vīlitārētur |
| 1st pl. | vīlitēmur | vīlitārēmur |
| 2nd pl. | vīlitēminī | vīlitārēminī |
| 3rd pl. | vīlitentur | vīlitārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | vīlitā | vīlitāre |
| pres. 2nd pl. | vīlitāte | vīlitāminī |
| fut. 2nd sg. | vīlitātō | vīlitātor |
| fut. 3rd sg. | vīlitātō | vīlitātor |
| fut. 2nd pl. | vīlitātōte | — |
| fut. 3rd pl. | vīlitantō | vīlitantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | vīlitāre | vīlitārī |
| perfect infinitive | vīlitāvisse | vīlitātum esse |
| future infinitive | vīlitātūrum esse | vīlitātum īrī |
| present participle | vīlitāns | — |
| perfect participle | — | vīlitātus |
| future participle | vīlitātūrus | vīlitandus |
gerundvīlitandī, vīlitandō, vīlitandumsupinevīlitātum, vīlitātū
vīlĭto, āre, v. a. vilis, II.,
I. to make cheap or of little esteem, to humble, debase, degrade: quae (vitia) te vilitant, Turp. ap. Non. p. 185, 31 (Com. Rel. p. 88 Rib.).
Origins
Proto-Indo-European *-tós Proto-Italic *-tos Latin -tus Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin -tō Latin -itō Latin vīlitō From vīlis + -itō.