verbfirst conjugation
venustō
venustō (present infinitive venustāre, perfect active venustāvī, supine venustātum)
Classical[wɛˈnʊs.toː]Ecclesiastical[veˈnus.to]
Meaning
- to beautify
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | venustō | venustābam | venustābō | venustāvī | venustāveram | venustāverō venustārō |
| 2nd sg. | venustās | venustābās | venustābis | venustāvistī venustāstī | venustāverās venustārās | venustāveris |
| 3rd sg. | venustat | venustābat | venustābit | venustāvit | venustāverat venustārat | venustāverit venustārit |
| 1st pl. | venustāmus | venustābāmus | venustābimus | venustāvimus | venustāverāmus | venustāverimus venustārimus |
| 2nd pl. | venustātis | venustābātis | venustābitis | venustāvistis venustāstis | venustāverātis venustārātis | venustāveritis venustāritis |
| 3rd pl. | venustant | venustābant | venustābunt | venustāvērunt venustāvēre, venustārunt | venustāverant venustārant | venustāverint venustārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | venustem | venustārem | venustāverim venustārim | venustāvissem venustāssem |
| 2nd sg. | venustēs | venustārēs | venustāverīs | venustāvissēs venustāssēs |
| 3rd sg. | venustet | venustāret | venustāverit venustārit | venustāvisset venustāsset |
| 1st pl. | venustēmus | venustārēmus | venustāverīmus venustārīmus | venustāvissēmus venustāssēmus |
| 2nd pl. | venustētis | venustārētis | venustāverītis venustārītis | venustāvissētis venustāssētis |
| 3rd pl. | venustent | venustārent | venustāverint venustārint | venustāvissent venustāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | venustor | venustābar | venustābor |
| 2nd sg. | venustāris venustāre | venustābāris venustābāre | venustāberis venustābere |
| 3rd sg. | venustātur | venustābātur | venustābitur |
| 1st pl. | venustāmur | venustābāmur | venustābimur |
| 2nd pl. | venustāminī | venustābāminī | venustābiminī |
| 3rd pl. | venustantur | venustābantur | venustābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | venuster | venustārer |
| 2nd sg. | venustēris venustēre | venustārēris venustārēre |
| 3rd sg. | venustētur | venustārētur |
| 1st pl. | venustēmur | venustārēmur |
| 2nd pl. | venustēminī | venustārēminī |
| 3rd pl. | venustentur | venustārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | venustā | venustāre |
| pres. 2nd pl. | venustāte | venustāminī |
| fut. 2nd sg. | venustātō | venustātor |
| fut. 3rd sg. | venustātō | venustātor |
| fut. 2nd pl. | venustātōte | — |
| fut. 3rd pl. | venustantō | venustantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | venustāre | venustārī |
| perfect infinitive | venustāvisse venustāsse | venustātum esse |
| future infinitive | venustātūrum esse | venustātum īrī |
| present participle | venustāns | — |
| perfect participle | — | venustātus venustāta, venustātā, venustātae, venustātam, venustātārum, venustātās, venustātī, venustātōrum, venustātōs |
| future participle | venustātūrus venustātūra, venustātūrā, venustātūrae, venustātūram, venustātūrārum, venustātūrās, venustātūre, venustātūrī, venustātūrīs, venustātūrō, venustātūrōrum, venustātūrōs, venustātūrum | venustandus venustanda, venustandā, venustandae, venustandam, venustandārum, venustandās, venustande, venustandīs, venustandōrum, venustandōs |
gerundvenustandī, venustandō, venustandumsupinevenustātum, venustātū
vĕnusto, āre, v. a. venustus,
I. to make lovely, beautify: se unguentis, Naev. ap. Fulg. p. 565, 19:
ideo primo fecit (fidem) deus, postea venustavit, Ambros. Hexaëm. 1, 7, 27: miracula, id. in Luc. 2, 42.