LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
noun · femininethird declension

venustātiō

venustātiō f (genitive venustātiōnis)
Classical[wɛ.nʊsˈtaː.ti.oː]Ecclesiastical[ve.nusˈtat.t͡si.o]

Meaning

  1. Medieval Latinbeautification

Declension

declension
formsingularplural
nominativevenustātiōvenustātiōnēs
genitivevenustātiōnisvenustātiōnum
dativevenustātiōnīvenustātiōnibus
accusativevenustātiōnemvenustātiōnēs
ablativevenustātiōnevenustātiōnibus
vocativevenustātiōvenustātiōnēs

Origins

Proto-Indo-European *-tis Proto-Indo-European *-Hō Proto-Indo-European *-tiHō Proto-Italic *-tiō Latin -tiō Latin venustātiō From venustō + -tiō.

Quick answers

What does venustātiō mean in Latin?
venustātiō, a noun, means “beautification”.
What is the genitive of venustātiō?
The genitive singular is venustātiōnis. venustātiō is feminine, third declension.
How do you pronounce venustātiō?
In classical Latin, [wɛ.nʊsˈtaː.ti.oː]; in ecclesiastical (church) Latin, [ve.nusˈtat.t͡si.o].