verbfirst conjugation
venēnō
venēnō (present infinitive venēnāre, perfect active venēnāvī, supine venēnātum)
Classical[wɛˈneː.noː]Ecclesiastical[veˈnɛː.no]
venēnātor 2nd sg. fut. pass. imper.; 3rd sg. fut. pass. imper.
Meaning
- to poison, imbue or infect with poison; to injure by slander
- to color; dye
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | venēnō | venēnābam | venēnābō | venēnāvī | venēnāveram | venēnāverō venēnārō |
| 2nd sg. | venēnās | venēnābās | venēnābis | venēnāvistī venēnāstī | venēnāverās venēnārās | venēnāveris |
| 3rd sg. | venēnat | venēnābat | venēnābit | venēnāvit | venēnāverat venēnārat | venēnāverit venēnārit |
| 1st pl. | venēnāmus | venēnābāmus | venēnābimus | venēnāvimus | venēnāverāmus | venēnāverimus venēnārimus |
| 2nd pl. | venēnātis | venēnābātis | venēnābitis | venēnāvistis venēnāstis | venēnāverātis venēnārātis | venēnāveritis venēnāritis |
| 3rd pl. | venēnant | venēnābant | venēnābunt | venēnāvērunt venēnāvēre, venēnārunt | venēnāverant venēnārant | venēnāverint venēnārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | venēnem | venēnārem | venēnāverim venēnārim | venēnāvissem venēnāssem |
| 2nd sg. | venēnēs | venēnārēs | venēnāverīs | venēnāvissēs venēnāssēs |
| 3rd sg. | venēnet | venēnāret | venēnāverit venēnārit | venēnāvisset venēnāsset |
| 1st pl. | venēnēmus | venēnārēmus | venēnāverīmus venēnārīmus | venēnāvissēmus venēnāssēmus |
| 2nd pl. | venēnētis | venēnārētis | venēnāverītis venēnārītis | venēnāvissētis venēnāssētis |
| 3rd pl. | venēnent | venēnārent | venēnāverint venēnārint | venēnāvissent venēnāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | venēnor | venēnābar | venēnābor |
| 2nd sg. | venēnāris venēnāre | venēnābāris venēnābāre | venēnāberis venēnābere |
| 3rd sg. | venēnātur | venēnābātur | venēnābitur |
| 1st pl. | venēnāmur | venēnābāmur | venēnābimur |
| 2nd pl. | venēnāminī | venēnābāminī | venēnābiminī |
| 3rd pl. | venēnantur | venēnābantur | venēnābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | venēner | venēnārer |
| 2nd sg. | venēnēris venēnēre | venēnārēris venēnārēre |
| 3rd sg. | venēnētur | venēnārētur |
| 1st pl. | venēnēmur | venēnārēmur |
| 2nd pl. | venēnēminī | venēnārēminī |
| 3rd pl. | venēnentur | venēnārentur |
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | venēnā | venēnāre |
| pres. 2nd pl. | venēnāte | venēnāminī |
| fut. 2nd sg. | venēnātō | venēnātor |
| fut. 3rd sg. | venēnātō | venēnātor |
| fut. 2nd pl. | venēnātōte | — |
| fut. 3rd pl. | venēnantō | venēnantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | venēnāre | venēnārī |
| perfect infinitive | venēnāvisse venēnāsse | venēnātum esse |
| future infinitive | venēnātūrum esse | venēnātum īrī |
| present participle | venēnāns | — |
| perfect participle | — | venēnātus |
| future participle | venēnātūrus venēnātūra, venēnātūrā, venēnātūrae, venēnātūram, venēnātūrārum, venēnātūrās, venēnātūre, venēnātūrī, venēnātūrīs, venēnātūrō, venēnātūrōrum, venēnātūrōs, venēnātūrum | venēnandus venēnanda, venēnandā, venēnandae, venēnandam, venēnandārum, venēnandās, venēnande, venēnandīs, venēnandōrum, venēnandōs |
gerundvenēnandī, venēnandō, venēnandumsupinevenēnātum, venēnātū
vĕnēno, āvi, ātum, 1, v. a. venenum.
I. To poison.
A. Lit.:
ut spatium caeli quādam de parte venenet, Lucr. 6, 820: carnem, Cic. N. D. 2, 50, 126: telum, id. Quint. 2, 8: sagittas, Hor. C. 1, 22, 3.—B. Trop.:
non odio obscuro morsuque venenat, harms, Hor. Ep. 1, 14, 38.—II. To color, dye: quos (tapetes) concha purpura imbuens venenavit, Cn. Matius poët. ap. Gell. 20, 9, 3: venenatus, Mass. Sabin. ib. 10, 15, 27; cf. Serv. ad Verg. A. 4, 137.—Hence, vĕnēnātus, a, um, P. a. (acc. to I.), filled with poison, envenomed; hence, poisonous, venomous.
A. Lit.:
colubrae, Lucr. 5, 27: dentes, Ov. H. 12, 95: anguis, id. Ib. 479: morsus, Plin. 8, 58, 83, § 227.—Comp.: nihil est usquam venenatius quam in mari pastinaca, Plin. 32, 2, 12, § 25.—Sup.: vipera, Tert. Bapt. 1. —Subst.: vĕnēnāta, ōrum, n. (sc. animalia), venomous animals, Plin. 29, 4, 23, § 74.—B. Trop.:
nulla venenato littera mixta joco, harming, biting, Ov. Tr. 2, 566: eos vos muneribus venenatis venistis depravatum, corrupting, dangerous, Anton. ap. Cic. Phil. 13, 17, 35: punctu, App. M. 7, p. 196, 11.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
venēnō —, ātus, āre
venenum, to poison, injure by slander: mea commoda odio, H.
Origins
Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin venēnō From venēnum + -ō.
Vulgar Latin
- Italianavvelenarefrom unknown *advenēnāre
- Romanianînveninafrom unknown *invenēnāre
- Spanishenvenenarfrom unknown *invenēnāre
- Neapolitanabbelenarefrom unknown *advenēnāre
- Sicilianabbilinarifrom unknown *advenēnāre
- Neapolitanmmelenarefrom unknown *invenēnāre
- Venetaninvełenarfrom unknown *invenēnāre
Elsewhere
- Friulianvelenâ