verbfirst conjugation
validō
validō (present infinitive validāre, perfect active validāvī, supine validātum)
Classical[ˈwa.lɪ.doː]Ecclesiastical[ˈvaː.li.do]
Meaning
- to strengthen
- to have the strength
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | validō | validābam | validābō | validāvī | validāveram | validāverō |
| 2nd sg. | validās | validābās | validābis | validāvistī | validāverās | validāveris |
| 3rd sg. | validat | validābat | validābit | validāvit | validāverat | validāverit |
| 1st pl. | validāmus | validābāmus | validābimus | validāvimus | validāverāmus | validāverimus |
| 2nd pl. | validātis | validābātis | validābitis | validāvistis | validāverātis | validāveritis |
| 3rd pl. | validant | validābant | validābunt | validāvērunt validāvēre | validāverant | validāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | validem | validārem | validāverim | validāvissem |
| 2nd sg. | validēs | validārēs | validāverīs | validāvissēs |
| 3rd sg. | validet | validāret | validāverit | validāvisset |
| 1st pl. | validēmus | validārēmus | validāverīmus | validāvissēmus |
| 2nd pl. | validētis | validārētis | validāverītis | validāvissētis |
| 3rd pl. | valident | validārent | validāverint | validāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | validor | validābar | validābor |
| 2nd sg. | validāris validāre | validābāris validābāre | validāberis validābere |
| 3rd sg. | validātur | validābātur | validābitur |
| 1st pl. | validāmur | validābāmur | validābimur |
| 2nd pl. | validāminī | validābāminī | validābiminī |
| 3rd pl. | validantur | validābantur | validābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | valider | validārer |
| 2nd sg. | validēris validēre | validārēris validārēre |
| 3rd sg. | validētur | validārētur |
| 1st pl. | validēmur | validārēmur |
| 2nd pl. | validēminī | validārēminī |
| 3rd pl. | validentur | validārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | validā | validāre |
| pres. 2nd pl. | validāte | validāminī |
| fut. 2nd sg. | validātō | validātor |
| fut. 3rd sg. | validātō | validātor |
| fut. 2nd pl. | validātōte | — |
| fut. 3rd pl. | validantō | validantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | validāre | validārī |
| perfect infinitive | validāvisse | validātum esse |
| future infinitive | validātūrum esse | validātum īrī |
| present participle | validāns | — |
| perfect participle | — | validātus |
| future participle | validātūrus | validandus |
gerundvalidandī, validandō, validandumsupinevalidātum, validātū
Origins
- Proto-Indo-European*h₂welh₁-
- Proto-Indo-European*h₂wl̥h₁éh₁yeti
- Proto-Italic*walēō
- Latinvalidō
Proto-Indo-European *dʰeh₁-der. Proto-Italic *-iðos Latin -idus Latin validus Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin validō From validus + -ō.