verbsecond conjugation, no perfect or supine stems
trānstineō
trānstineō (present infinitive trānstinēre)
Classical[trãːˈstɪ.ne.oː]Ecclesiastical[tranˈstiː.ne.o]
Meaning
- to go or pass through
Conjugation conjugation 2 perfect
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | trānstineō | trānstinēbam | trānstinēbō | — | — | — |
| 2nd sg. | trānstinēs | trānstinēbās | trānstinēbis | — | — | — |
| 3rd sg. | trānstinet | trānstinēbat | trānstinēbit | — | — | — |
| 1st pl. | trānstinēmus | trānstinēbāmus | trānstinēbimus | — | — | — |
| 2nd pl. | trānstinētis | trānstinēbātis | trānstinēbitis | — | — | — |
| 3rd pl. | trānstinent | trānstinēbant | trānstinēbunt | — | — | — |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | trānstineam | trānstinērem | — | — |
| 2nd sg. | trānstineās | trānstinērēs | — | — |
| 3rd sg. | trānstineat | trānstinēret | — | — |
| 1st pl. | trānstineāmus | trānstinērēmus | — | — |
| 2nd pl. | trānstineātis | trānstinērētis | — | — |
| 3rd pl. | trānstineant | trānstinērent | — | — |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | trānstineor | trānstinēbar | trānstinēbor |
| 2nd sg. | trānstinēris trānstinēre | trānstinēbāris trānstinēbāre | trānstinēberis trānstinēbere |
| 3rd sg. | trānstinētur | trānstinēbātur | trānstinēbitur |
| 1st pl. | trānstinēmur | trānstinēbāmur | trānstinēbimur |
| 2nd pl. | trānstinēminī | trānstinēbāminī | trānstinēbiminī |
| 3rd pl. | trānstinentur | trānstinēbantur | trānstinēbuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | trānstinear | trānstinērer |
| 2nd sg. | trānstineāris trānstineāre | trānstinērēris trānstinērēre |
| 3rd sg. | trānstineātur | trānstinērētur |
| 1st pl. | trānstineāmur | trānstinērēmur |
| 2nd pl. | trānstineāminī | trānstinērēminī |
| 3rd pl. | trānstineantur | trānstinērentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | trānstinē | trānstinēre |
| pres. 2nd pl. | trānstinēte | trānstinēminī |
| fut. 2nd sg. | trānstinētō | trānstinētor |
| fut. 3rd sg. | trānstinētō | trānstinētor |
| fut. 2nd pl. | trānstinētōte | — |
| fut. 3rd pl. | trānstinentō | trānstinentor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | trānstinēre | trānstinērī |
| present participle | trānstinēns | — |
| future participle | — | trānstinendus |
gerundtrānstinendī, trānstinendō, trānstinendum
trans-tĭnĕo, ēre, v. n. teneo, II.,
I. to go through, pass through:
commeatus transtinet trans parietem, Plaut. Mil. 2, 5, 58.Origins
Proto-Indo-European *terh₂-der. Proto-Indo-European *térh₂t Proto-Indo-European *-ónts Proto-Indo-European *tr̥h₂ónts Proto-Indo-European *tr̥h₂n̥ts Proto-Italic *trāns Proto-Italic *trāns- Latin trāns- Proto-Indo-European *ten- Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *tn̥eh₁yéti Proto-Italic *tenēō Latin teneō Latin trānstineō From trāns- + teneō (“hold; restrain”).
Descendants
- Italiantrattenere
- Siciliantrattèniri