verbthird conjugation
trānsfīgō
trānsfīgō (present infinitive trānsfīgere, perfect active trānsfīxī, supine trānsfīxum)
Classical[trãːfˈfiː.ɡoː]Ecclesiastical[transˈfiː.ɡo]
Meaning
- to thrust through
- to transfix
Latīnē defined in Latin in our graded readers
Conjugation conjugation 3
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | trānsfīgō | trānsfīgēbam | trānsfīgam | trānsfīxī | trānsfīxeram | trānsfīxerō |
| 2nd sg. | trānsfīgis | trānsfīgēbās | trānsfīgēs | trānsfīxistī | trānsfīxerās | trānsfīxeris |
| 3rd sg. | trānsfīgit | trānsfīgēbat | trānsfīget | trānsfīxit | trānsfīxerat | trānsfīxerit |
| 1st pl. | trānsfīgimus | trānsfīgēbāmus | trānsfīgēmus | trānsfīximus | trānsfīxerāmus | trānsfīxerimus |
| 2nd pl. | trānsfīgitis | trānsfīgēbātis | trānsfīgētis | trānsfīxistis | trānsfīxerātis | trānsfīxeritis |
| 3rd pl. | trānsfīgunt | trānsfīgēbant | trānsfīgent | trānsfīxērunt trānsfīxēre | trānsfīxerant | trānsfīxerint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | trānsfīgam | trānsfīgerem | trānsfīxerim | trānsfīxissem |
| 2nd sg. | trānsfīgās | trānsfīgerēs | trānsfīxerīs | trānsfīxissēs |
| 3rd sg. | trānsfīgat | trānsfīgeret | trānsfīxerit | trānsfīxisset |
| 1st pl. | trānsfīgāmus | trānsfīgerēmus | trānsfīxerīmus | trānsfīxissēmus |
| 2nd pl. | trānsfīgātis | trānsfīgerētis | trānsfīxerītis | trānsfīxissētis |
| 3rd pl. | trānsfīgant | trānsfīgerent | trānsfīxerint | trānsfīxissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | trānsfīgor | trānsfīgēbar | trānsfīgar |
| 2nd sg. | trānsfīgeris trānsfīgere | trānsfīgēbāris trānsfīgēbāre | trānsfīgēris trānsfīgēre |
| 3rd sg. | trānsfīgitur | trānsfīgēbātur | trānsfīgētur |
| 1st pl. | trānsfīgimur | trānsfīgēbāmur | trānsfīgēmur |
| 2nd pl. | trānsfīgiminī | trānsfīgēbāminī | trānsfīgēminī |
| 3rd pl. | trānsfīguntur | trānsfīgēbantur | trānsfīgentur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | trānsfīgar | trānsfīgerer |
| 2nd sg. | trānsfīgāris trānsfīgāre | trānsfīgerēris trānsfīgerēre |
| 3rd sg. | trānsfīgātur | trānsfīgerētur |
| 1st pl. | trānsfīgāmur | trānsfīgerēmur |
| 2nd pl. | trānsfīgāminī | trānsfīgerēminī |
| 3rd pl. | trānsfīgantur | trānsfīgerentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | trānsfīge | trānsfīgere |
| pres. 2nd pl. | trānsfīgite | trānsfīgiminī |
| fut. 2nd sg. | trānsfīgitō | trānsfīgitor |
| fut. 3rd sg. | trānsfīgitō | trānsfīgitor |
| fut. 2nd pl. | trānsfīgitōte | — |
| fut. 3rd pl. | trānsfīguntō | trānsfīguntor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | trānsfīgere | trānsfīgī |
| perfect infinitive | trānsfīxisse | trānsfīxum esse |
| future infinitive | trānsfīxūrum esse | trānsfīxum īrī |
| present participle | trānsfīgēns | — |
| perfect participle | — | trānsfīxus trānsfīxa, trānsfīxā, trānsfīxae, trānsfīxam, trānsfīxārum, trānsfīxās, trānsfīxe, trānsfīxīs, trānsfīxō, trānsfīxōrum, trānsfīxōs |
| future participle | trānsfīxūrus trānsfīxūra, trānsfīxūrā, trānsfīxūrae, trānsfīxūram, trānsfīxūrārum, trānsfīxūrās, trānsfīxūre, trānsfīxūrī, trānsfīxūrīs, trānsfīxūrō, trānsfīxūrōrum, trānsfīxūrōs, trānsfīxūrum | trānsfīgendus trānsfīgundus, trānsfīgenda, trānsfīgendā, trānsfīgendae, trānsfīgendam, trānsfīgendārum, trānsfīgendās, trānsfīgende, trānsfīgendīs, trānsfīgendōrum, trānsfīgendōs |
gerundtrānsfīgendī, trānsfīgendō, trānsfīgendumsupinetrānsfīxum, trānsfīxū
Phrases from Meissner's Latin Phrase-Book
- gladio aliquem per pectus transfigere (Liv. 2. 46)
- to transfix, pierce a man's breast with one's sword.
trans-fīgo, xi, xum, 3, v. a.
I. To thrust or pierce through, to transpierce, transfix a thing or a person (class.;
syn. traicio): sagittā Cupido cor meum transfixit, Plaut. Pers. 1, 1, 25: evelli jussit eam, quā erat transfixus, hastam, Cic. Fin. 2, 30, 97: transfixi pilis, Caes. B. G. 7, 62: Q. Fabium gladio per pectus transfigit, Liv. 2, 46, 4: stricto gladio simul verbis increpans transfigit puellam, id. 1, 26, 3: contrario ictu per parmam transfixus, id. 2, 6, 9: latus, id. 5, 36, 7: corpus, id. 21, 8, 11: transfigitur scutum Pulfioni, Caes. B. G. 5, 44: scuta uno ictu pilorum, id. ib. 1, 25: unguibus anguem, Cic. poët. Div. 1, 47, 106: transfixo pectore, Verg. A. 1, 44.—In a Greek construction: qui hastis corpus transfigi solent, Plaut. Most. 2, 1, 11; so, sonipes transfixus pectora ferro, Luc. 7, 528.—II. To thrust something through a thing (poet. and very rare):
latos huic hasta per armos Acta tremit duplicatque virum transfixa dolore, Verg. A. 11, 645: ora ducis transfixo deformia pilo, Luc. 9, 138.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
trāns-fīgō fīxī, fīxus, ere,
to pierce through, transpierce, transfix: ea, quā erat transfixus, hasta: transfixi telis, Cs.: gladio puellam, L.: transfigitur scutum Pulioni, Cs.: unguibus anguem: transfixo pectore, V.: aversum ferro transfixit, N.: hasta transfixa, driven through, V.
Origins
Proto-Indo-European *dʰeygʷ-der. Proto-Italic *feigʷō Latin fīvō Latin fīgō Latin trānsfīgō From trāns- + fīgō.
Italo-Romance
- Italiantrafiggere
Gallo-Italic
- Piedmontesetrafige