verbfirst conjugation
trānō
trānō (present infinitive trānāre, perfect active trānāvī, supine trānātum)
Classical[ˈtraː.noː]Ecclesiastical[ˈtraː.no]
Meaning
- to swim through, across, or over
Illā frētus agit ventōs, et turbida trānat / nūbila. [...]
Relying on [the power of his caduceus, Mercury] drives the winds, and swims through the turbid clouds.29 BCE – 19 BCE, Vergilius, Aeneis 4.245–246 - to penetrate, permeate, pass through
Latīnē defined in Latin in our graded readers
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | trānō | trānābam | trānābō | trānāvī | trānāveram | trānāverō trānārō |
| 2nd sg. | trānās | trānābās | trānābis | trānāvistī trānāstī | trānāverās trānārās | trānāveris |
| 3rd sg. | trānat | trānābat | trānābit | trānāvit | trānāverat trānārat | trānāverit trānārit |
| 1st pl. | trānāmus | trānābāmus | trānābimus | trānāvimus | trānāverāmus | trānāverimus trānārimus |
| 2nd pl. | trānātis | trānābātis | trānābitis | trānāvistis trānāstis | trānāverātis trānārātis | trānāveritis trānāritis |
| 3rd pl. | trānant | trānābant | trānābunt | trānāvērunt trānāvēre, trānārunt | trānāverant trānārant | trānāverint trānārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | trānem | trānārem | trānāverim trānārim | trānāvissem trānāssem |
| 2nd sg. | trānēs | trānārēs | trānāverīs | trānāvissēs trānāssēs |
| 3rd sg. | trānet | trānāret | trānāverit trānārit | trānāvisset trānāsset |
| 1st pl. | trānēmus | trānārēmus | trānāverīmus trānārīmus | trānāvissēmus trānāssēmus |
| 2nd pl. | trānētis | trānārētis | trānāverītis trānārītis | trānāvissētis trānāssētis |
| 3rd pl. | trānent | trānārent | trānāverint trānārint | trānāvissent trānāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | trānor | trānābar | trānābor |
| 2nd sg. | trānāris trānāre | trānābāris trānābāre | trānāberis trānābere |
| 3rd sg. | trānātur | trānābātur | trānābitur |
| 1st pl. | trānāmur | trānābāmur | trānābimur |
| 2nd pl. | trānāminī | trānābāminī | trānābiminī |
| 3rd pl. | trānantur | trānābantur | trānābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | trāner | trānārer |
| 2nd sg. | trānēris trānēre | trānārēris trānārēre |
| 3rd sg. | trānētur | trānārētur |
| 1st pl. | trānēmur | trānārēmur |
| 2nd pl. | trānēminī | trānārēminī |
| 3rd pl. | trānentur | trānārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | trānā | trānāre |
| pres. 2nd pl. | trānāte | trānāminī |
| fut. 2nd sg. | trānātō | trānātor |
| fut. 3rd sg. | trānātō | trānātor |
| fut. 2nd pl. | trānātōte | — |
| fut. 3rd pl. | trānantō | trānantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | trānāre | trānārī |
| perfect infinitive | trānāvisse trānāsse | trānātum esse |
| future infinitive | trānātūrum esse | trānātum īrī |
| present participle | trānāns | — |
| perfect participle | — | trānātus trānāta, trānātā, trānātae, trānātam, trānātārum, trānātās, trānātī, trānātōrum, trānātōs |
| future participle | trānātūrus trānātūra, trānātūrā, trānātūrae, trānātūram, trānātūrārum, trānātūrās, trānātūre, trānātūrī, trānātūrīs, trānātūrō, trānātūrōrum, trānātūrōs, trānātūrum | trānandus trānanda, trānandā, trānandae, trānandam, trānandārum, trānandās, trānande, trānandīs, trānandōrum, trānandōs |
gerundtrānandī, trānandō, trānandumsupinetrānātum, trānātū
trāno (transno), āvi, ātum, 1, v. a. and n. trans-no,
I. to swim over or across, to swim through.
I. Lit.:
in Tiberim desiluit et incolumis ad suos tranavit, Liv. 2, 10, 11: perpauci viribus confisi tranare contenderunt, Caes. B. G. 1, 53: flumen, id. B. C. 1, 48 fin.; Hirt. B. Alex. 29; Curt. 7, 7, 15; 7, 5, 18: flumina, Verg. G. 3, 270: amnes, Lucr. 1, 14: Gangem, Cic. Rep. 6, 20, 23: aquas, Quint. 2, 16, 13: paludem, Curt. 9, 1, 18: Lethaeas per undas, Verg. Cul. 213.— In pass.: obsequio tranantur aquae, Ov. A. A. 2, 181; so, Eridanus tranandus, Verg. Cul. 258.—II. Transf., in gen., to go, sail, fly, or pierce through, penetrate, permeate (mostly poet.):
auras, Lucr. 4, 177: ut parvum tranans geminaverit orbem, Cic. Arat. 403 (650): id cernemus toto genere hoc igneo, quod tranat omnia, id. N. D. 2, 9, 25; for which: per auras, Sil. 3, 682; 13, 185; cf.: turbida nubila, Verg. A. 4, 246: flumina sublimi curru, Stat. Th. 9, 311: ingentia spatia, Sil. 16, 335: foramina, Lucr. 4, 601: pectus viri (hasta), Sil. 13, 238: pericula, id. 17, 366.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
trānō (trānsnō) āvī, —, āre
trans+no, to swim over, swim across, swim through : in Tiberim desiluit et ad suos tranavit, L.: flumen, Cs.: paludem, Cu.: Obsequio tranantur aquae, O.— To go through, pass through, penetrate, permeate : omnia: turbida Nubila, V.
Origins
From trāns- + nō (“to swim”).