verbfirst conjugation
tītillō
tītillō (present infinitive tītillāre, perfect active tītillāvī, supine tītillātum)
Meaning
- to tickle
(The Motto of Hogwarts School of Witchcraft and Wizardry.) Draco dormiens nunquam titillandus. A sleeping dragon is never to be tickled.
- to titillate
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | tītillō | tītillābam | tītillābō | tītillāvī | tītillāveram | tītillāverō |
| 2nd sg. | tītillās | tītillābās | tītillābis | tītillāvistī | tītillāverās | tītillāveris |
| 3rd sg. | tītillat | tītillābat | tītillābit | tītillāvit | tītillāverat | tītillāverit |
| 1st pl. | tītillāmus | tītillābāmus | tītillābimus | tītillāvimus | tītillāverāmus | tītillāverimus |
| 2nd pl. | tītillātis | tītillābātis | tītillābitis | tītillāvistis | tītillāverātis | tītillāveritis |
| 3rd pl. | tītillant | tītillābant | tītillābunt | tītillāvērunt tītillāvēre | tītillāverant | tītillāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | tītillem | tītillārem | tītillāverim | tītillāvissem |
| 2nd sg. | tītillēs | tītillārēs | tītillāverīs | tītillāvissēs |
| 3rd sg. | tītillet | tītillāret | tītillāverit | tītillāvisset |
| 1st pl. | tītillēmus | tītillārēmus | tītillāverīmus | tītillāvissēmus |
| 2nd pl. | tītillētis | tītillārētis | tītillāverītis | tītillāvissētis |
| 3rd pl. | tītillent | tītillārent | tītillāverint | tītillāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | tītillor | tītillābar | tītillābor |
| 2nd sg. | tītillāris tītillāre | tītillābāris tītillābāre | tītillāberis tītillābere |
| 3rd sg. | tītillātur | tītillābātur | tītillābitur |
| 1st pl. | tītillāmur | tītillābāmur | tītillābimur |
| 2nd pl. | tītillāminī | tītillābāminī | tītillābiminī |
| 3rd pl. | tītillantur | tītillābantur | tītillābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | tītiller | tītillārer |
| 2nd sg. | tītillēris tītillēre | tītillārēris tītillārēre |
| 3rd sg. | tītillētur | tītillārētur |
| 1st pl. | tītillēmur | tītillārēmur |
| 2nd pl. | tītillēminī | tītillārēminī |
| 3rd pl. | tītillentur | tītillārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | tītillā | tītillāre |
| pres. 2nd pl. | tītillāte | tītillāminī |
| fut. 2nd sg. | tītillātō | tītillātor |
| fut. 3rd sg. | tītillātō | tītillātor |
| fut. 2nd pl. | tītillātōte | — |
| fut. 3rd pl. | tītillantō | tītillantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | tītillāre | tītillārī |
| perfect infinitive | tītillāvisse | tītillātum esse |
| future infinitive | tītillātūrum esse | tītillātum īrī |
| present participle | tītillāns | — |
| perfect participle | — | tītillātus tītillāta, tītillātā, tītillātae, tītillātam, tītillātārum, tītillātās, tītillātī, tītillātōrum, tītillātōs |
| future participle | tītillātūrus tītillātūra, tītillātūrā, tītillātūrae, tītillātūram, tītillātūrārum, tītillātūrās, tītillātūre, tītillātūrī, tītillātūrīs, tītillātūrō, tītillātūrōrum, tītillātūrōs, tītillātūrum | tītillandus tītillanda, tītillandā, tītillandae, tītillandam, tītillandārum, tītillandās, tītillande, tītillandīs, tītillandōrum, tītillandōs |
gerundtītillandī, tītillandō, tītillandumsupinetītillātum, tītillātū
tītillo, āvi, ātum, 1, v. a.,
I. to tickle, titillate.
I. Lit.:
sensus, Lucr. 2, 429: voluptas, quae quasi titillaret sensus, Cic. Fin. 1, 11, 39; cf. carnem, Tert. Pud. 22 med.: multitudinis levitatem voluptate quasi titillantes, Cic. Off. 2, 18, 63. — II. Trop.:
ne vos titillet gloria, Hor. S. 2, 3, 179: maerorem, Sen. Ep. 99, 7: appetentia cum titillatur, Macr. S. 7, 5, 30: titillata voluptas, Aus. Epigr. 108, 15: femina nulla prorsus invidia titillata, Mart. Cap. 2, § 172: his blandimentis titillat animas, Lact. 6, 22, 3; Aug. in Psa. 102, 5, Serm. 154, 4; Leo. M. Serm. 41, 1.—Absol.: ego titillare non desinam, to amuse myself, Sen. Ep. 113, 21; cf.: per diem noctemque titillari velle, id. Vit. Beat. 5, 4: titillante gulā, Macr. S. 7, 5, 23.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
tītillō —, —, āre,
to tickle, titillate: sensūs: multitudinis levitatem voluptate: ne vos titillet gloria, H.
Origins
Either imitative of the sound of giggling or a reduplicated form derived from Ancient Greek τίλλω (tíllō, “pluck, annoy”).
Descendants
- Englishtitillate
- Frenchtitiller
- Italiantitillare
- Portuguesetitilar
- Spanishtitilar
In English words that came into English from tītillō
- titillatetītillātus
- titillationtitillatio