verbfirst conjugation, no perfect or supine stems
tībīcinō
tībīcinō (present infinitive tībīcināre)
Classical[tiːˈbiː.kɪ.noː]Ecclesiastical[tiˈbiː.t͡ʃi.no]
Meaning
- to be a flute-player
- to play upon the pipe or flute
- to prop up, support
Conjugation conjugation 1 perfect
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | tībīcinō | tībīcinābam | tībīcinābō | — | — | — |
| 2nd sg. | tībīcinās | tībīcinābās | tībīcinābis | — | — | — |
| 3rd sg. | tībīcinat | tībīcinābat | tībīcinābit | — | — | — |
| 1st pl. | tībīcināmus | tībīcinābāmus | tībīcinābimus | — | — | — |
| 2nd pl. | tībīcinātis | tībīcinābātis | tībīcinābitis | — | — | — |
| 3rd pl. | tībīcinant | tībīcinābant | tībīcinābunt | — | — | — |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | tībīcinem | tībīcinārem | — | — |
| 2nd sg. | tībīcinēs | tībīcinārēs | — | — |
| 3rd sg. | tībīcinet | tībīcināret | — | — |
| 1st pl. | tībīcinēmus | tībīcinārēmus | — | — |
| 2nd pl. | tībīcinētis | tībīcinārētis | — | — |
| 3rd pl. | tībīcinent | tībīcinārent | — | — |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | tībīcinor | tībīcinābar | tībīcinābor |
| 2nd sg. | tībīcināris tībīcināre | tībīcinābāris tībīcinābāre | tībīcināberis tībīcinābere |
| 3rd sg. | tībīcinātur | tībīcinābātur | tībīcinābitur |
| 1st pl. | tībīcināmur | tībīcinābāmur | tībīcinābimur |
| 2nd pl. | tībīcināminī | tībīcinābāminī | tībīcinābiminī |
| 3rd pl. | tībīcinantur | tībīcinābantur | tībīcinābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | tībīciner | tībīcinārer |
| 2nd sg. | tībīcinēris tībīcinēre | tībīcinārēris tībīcinārēre |
| 3rd sg. | tībīcinētur | tībīcinārētur |
| 1st pl. | tībīcinēmur | tībīcinārēmur |
| 2nd pl. | tībīcinēminī | tībīcinārēminī |
| 3rd pl. | tībīcinentur | tībīcinārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | tībīcinā | tībīcināre |
| pres. 2nd pl. | tībīcināte | tībīcināminī |
| fut. 2nd sg. | tībīcinātō | tībīcinātor |
| fut. 3rd sg. | tībīcinātō | tībīcinātor |
| fut. 2nd pl. | tībīcinātōte | — |
| fut. 3rd pl. | tībīcinantō | tībīcinantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | tībīcināre | tībīcinārī |
| present participle | tībīcināns | — |
| future participle | — | tībīcinandus |
gerundtībīcinandī, tībīcinandō, tībīcinandum
tībīcĭno, āre, v. a. id.. *
I. To play upon the pipe or flute:
ordo tibicinantium, Fulg. Myth. 3, 9.—Origins
Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin tībīcinō From tībīcen (“flute-player”) + -ō.
Descendants
- Englishtibicinate