What does supertrānseō mean in Latin?

supertrānseō, a verb, means “to pass over”.

What are the principal parts of supertrānseō?

supertrānseō, supertrānsīre, supertrānsiī, supertrānsitum (irregular conjugation).

In classical Latin, [sʊ.pɛrˈtrãː.se.oː]; in ecclesiastical (church) Latin, [su.perˈtran.se.o].

Proto-Indo-European *úp → Proto-Indo-European *upér → Proto-Italic *super → Latin supertrānseō.

verbirregular conjugation

supertrānseō (present infinitive supertrānsīre, perfect active supertrānsiī or supertrānsīvī, supine supertrānsitum)

Classical[sʊ.pɛrˈtrãː.se.oː]Ecclesiastical[su.perˈtran.se.o]

active indicative
form	present	imperfect	future	perfect	pluperfect	fut. perfect
1st sg.	supertrānseō	supertrānsībam	supertrānsībō	supertrānsiī supertrānsīvī	supertrānsieram supertrānsīveram	supertrānsierō supertrānsīverō
2nd sg.	supertrānsīs	supertrānsībās	supertrānsībis	supertrānsīstī supertrānsiistī, supertrānsīvistī	supertrānsierās supertrānsīverās	supertrānsieris supertrānsīveris
3rd sg.	supertrānsit	supertrānsībat	supertrānsībit	supertrānsiit supertrānsīvit	supertrānsierat supertrānsīverat	supertrānsierit supertrānsīverit
1st pl.	supertrānsīmus	supertrānsībāmus	supertrānsībimus	supertrānsiimus supertrānsīvimus	supertrānsierāmus supertrānsīverāmus	supertrānsierimus supertrānsīverimus
2nd pl.	supertrānsītis	supertrānsībātis	supertrānsībitis	supertrānsīstis supertrānsiistis, supertrānsīvistis	supertrānsierātis supertrānsīverātis	supertrānsieritis supertrānsīveritis
3rd pl.	supertrānseunt	supertrānsībant	supertrānsībunt	supertrānsiērunt supertrānsiēre, supertrānsīvērunt, supertrānsīvēre	supertrānsierant supertrānsīverant	supertrānsierint supertrānsīverint

active subjunctive

active subjunctive
form	present	imperfect	perfect	pluperfect
1st sg.	supertrānseam	supertrānsīrem	supertrānsierim supertrānsīverim	supertrānsīssem supertrānsiissem, supertrānsīvissem
2nd sg.	supertrānseās	supertrānsīrēs	supertrānsierīs supertrānsīverīs	supertrānsīssēs supertrānsiissēs, supertrānsīvissēs
3rd sg.	supertrānseat	supertrānsīret	supertrānsierit supertrānsīverit	supertrānsīsset supertrānsiisset, supertrānsīvisset
1st pl.	supertrānseāmus	supertrānsīrēmus	supertrānsierīmus supertrānsīverīmus	supertrānsīssēmus supertrānsiissēmus, supertrānsīvissēmus
2nd pl.	supertrānseātis	supertrānsīrētis	supertrānsierītis supertrānsīverītis	supertrānsīssētis supertrānsiissētis, supertrānsīvissētis
3rd pl.	supertrānseant	supertrānsīrent	supertrānsierint supertrānsīverint	supertrānsīssent supertrānsiissent, supertrānsīvissent

passive indicative

passive indicative
form	present	imperfect	future
1st sg.	supertrānseor	supertrānsībar	supertrānsībor
2nd sg.	supertrānsīris supertrānsīre	supertrānsībāris supertrānsībāre	supertrānsīberis supertrānsībere
3rd sg.	supertrānsītur	supertrānsībātur	supertrānsībitur
1st pl.	supertrānsīmur	supertrānsībāmur	supertrānsībimur
2nd pl.	supertrānsīminī	supertrānsībāminī	supertrānsībiminī
3rd pl.	supertrānseuntur	supertrānsībantur	supertrānsībuntur

passive subjunctive

passive subjunctive
form	present	imperfect
1st sg.	supertrānsear	supertrānsīrer
2nd sg.	supertrānseāris supertrānseāre	supertrānsīrēris supertrānsīrēre
3rd sg.	supertrānseātur	supertrānsīrētur
1st pl.	supertrānseāmur	supertrānsīrēmur
2nd pl.	supertrānseāminī	supertrānsīrēminī
3rd pl.	supertrānseantur	supertrānsīrentur

imperative

infinitives & participles

infinitives & participles
form	active	passive
present infinitive	supertrānsīre	supertrānsīrī
perfect infinitive	supertrānsīsse supertrānsiisse, supertrānsīvisse	supertrānsitum esse
future infinitive	supertrānsitūrum esse	supertrānsitum īrī
present participle	supertrānsiēns	—
perfect participle	—	supertrānsitus
future participle	supertrānsitūrus	supertrānseundus

gerundsupertrānseundī, supertrānseundō, supertrānseundumsupinesupertrānsitum, supertrānsitū

sŭper-transĕo, īre, v. n.,

I. to pass over (late Lat.), Ambros. in Psa. 37, 29.

Latin super- Latin trānseō Latin supertrānseō From super- + trānseō.