adjectivefirst/second-declension adjective
succīsīvus
succīsīvus (feminine succīsīva, neuter succīsīvum)
Classical[sʊk.kiːˈsiː.wʊs]Ecclesiastical[sut.t͡ʃiˈs̬iː.vus]
Meaning
- adjectivecut off and left behind
- adjectivesuperfluous
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | succīsīvus successīvus | succīsīva successīva | succīsīvum successīvum |
| genitive | succīsīvī successīvī | succīsīvae successīvae | succīsīvī successīvī |
| dative | succīsīvō successīvō | succīsīvae successīvae | succīsīvō successīvō |
| accusative | succīsīvum successīvum | succīsīvam successīvam | succīsīvum successīvum |
| ablative | succīsīvō successīvō | succīsīvā successīvā | succīsīvō successīvō |
| vocative | succīsīve successīve | succīsīva successīva | succīsīvum successīvum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | succīsīvī successīvī | succīsīvae successīvae | succīsīva successīva |
| genitive | succīsīvōrum successīvōrum | succīsīvārum successīvārum | succīsīvōrum successīvōrum |
| dative | succīsīvīs successīvīs | succīsīvīs successīvīs | succīsīvīs successīvīs |
| accusative | succīsīvōs successīvōs | succīsīvās successīvās | succīsīva successīva |
| ablative | succīsīvīs successīvīs | succīsīvīs successīvīs | succīsīvīs successīvīs |
| vocative | succīsīvī successīvī | succīsīvae successīvae | succīsīva successīva |
succīsīvus, a, um, v. subsecivus.
Origins
From succīsus + -īvus. Or, if subsicivus is the true form, from sub- + secō.
Descendants
- Englishsuccisive