LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
verbfirst conjugation

subiugō

subiugō (present infinitive subiugāre, perfect active subiugāvī, supine subiugātum)
Classical[ˈsʊb.jʊ.ɡoː]Ecclesiastical[ˈsub.ju.ɡo]

Meaning

  1. Classical Latinto subjugate (to bring under the yoke)

Conjugation conjugation 1

active indicative
formpresentimperfectfutureperfectpluperfectfut. perfect
1st sg.subiugōsubiugābamsubiugābōsubiugāvīsubiugāveramsubiugāverō
subjugārō
2nd sg.subiugāssubiugābāssubiugābissubiugāvistī
subjugāstī
subiugāverās
subjugārās
subiugāveris
3rd sg.subiugatsubiugābatsubiugābitsubiugāvitsubiugāverat
subjugārat
subiugāverit
subjugārit
1st pl.subiugāmussubiugābāmussubiugābimussubiugāvimussubiugāverāmussubiugāverimus
subjugārimus
2nd pl.subiugātissubiugābātissubiugābitissubiugāvistis
subiugāstis
subiugāverātis
subjugārātis
subiugāveritis
subjugāritis
3rd pl.subiugantsubiugābantsubiugābuntsubiugāvērunt
subiugāvēre, subjugārunt
subiugāverant
subjugārant
subiugāverint
subjugārint
active subjunctive
active subjunctive
formpresentimperfectperfectpluperfect
1st sg.subiugemsubiugāremsubiugāverim
subjugārim
subiugāvissem
subjugāssem
2nd sg.subiugēssubiugārēssubiugāverīssubiugāvissēs
subjugāssēs
3rd sg.subiugetsubiugāretsubiugāverit
subjugārit
subiugāvisset
subiugāsset
1st pl.subiugēmussubiugārēmussubiugāverīmus
subjugārīmus
subiugāvissēmus
subjugāssēmus
2nd pl.subiugētissubiugārētissubiugāverītis
subjugārītis
subiugāvissētis
subjugāssētis
3rd pl.subiugentsubiugārentsubiugāverint
subjugārint
subiugāvissent
subjugāssent
passive indicative
passive indicative
formpresentimperfectfuture
1st sg.subiugorsubiugābarsubiugābor
2nd sg.subiugāris
subiugāre
subiugābāris
subiugābāre
subiugāberis
subiugābere
3rd sg.subiugātursubiugābātursubiugābitur
1st pl.subiugāmursubiugābāmursubiugābimur
2nd pl.subiugāminīsubiugābāminīsubiugābiminī
3rd pl.subiugantursubiugābantursubiugābuntur
passive subjunctive
passive subjunctive
formpresentimperfect
1st sg.subiugersubiugārer
2nd sg.subiugēris
subiugēre
subiugārēris
subiugārēre
3rd sg.subiugētursubiugārētur
1st pl.subiugēmursubiugārēmur
2nd pl.subiugēminīsubiugārēminī
3rd pl.subiugentursubiugārentur
imperative
imperative
formactivepassive
pres. 2nd sg.subiugāsubiugāre
pres. 2nd pl.subiugātesubiugāminī
fut. 2nd sg.subiugātōsubiugātor
fut. 3rd sg.subiugātōsubiugātor
fut. 2nd pl.subiugātōte—
fut. 3rd pl.subiugantōsubiugantor
infinitives & participles
infinitives & participles
formactivepassive
present infinitivesubiugāresubiugārī
perfect infinitivesubiugāvisse
subjugāsse
subiugātum esse
future infinitivesubiugātūrum essesubiugātum īrī
present participlesubiugāns—
perfect participle—subiugātus
subiugāta, subiugātā, subjugāta, subjugātā, subiugātae, subjugātae, subiugātam, subjugātam, subiugātārum, subjugātārum, subiugātās, subjugātās, subiugātī, subjugātī, subiugātōrum, subjugātōrum, subiugātōs, subjugātōs
future participlesubiugātūrus
subiugātūra, subiugātūrā, subiugātūrae, subiugātūram, subiugātūrārum, subiugātūrās, subiugātūre, subiugātūrī, subiugātūrīs, subiugātūrō, subiugātūrōrum, subiugātūrōs, subiugātūrum
subiugandus
subiuganda, subiugandā, subiugandae, subiugandam, subiugandārum, subiugandās, subiugande, subiugandīs, subiugandōrum, subiugandōs
gerundsubiugandī, subiugandō, subiugandumsupinesubiugātum, subiugātū

subjŭgo, āvi, ātum, 1, v. a. id. (postclass.)
I. To bring under the yoke: decus publicum, Arn. 4, p. 129: exercitum, Eutr. 4, 17.—
II. In gen., to subject, subjugate: ORBEM TERRAE ROMANO NOMINI, Inscr. Grut. 281, 2: hostes, Claud. VI. Cons. Hon. 249: provinciam, Ps.-Ascon. ad Cic. Verr. 1, 21: multi periculo subjugati sunt, Lact. Mort. Pers. 34.—With dat.: aliquem poenae, Dig 4, 8, 43: aliquem personali muneri, ib. 50 4, 18, § 9: ingratum populum legi, Lact. 4, 10, 10: totum hominem alienae dicioni, id. 3, 8, 19: gentes servituti, id. 7, 24, 4.

Origins

  1. Proto-Indo-European*upó
  2. Proto-Italic*supo
  3. Latinsubiugō

Latin sub- Proto-Indo-European *yewg- Proto-Indo-European *-os Proto-Indo-European *-ós Proto-Indo-European *-óm Proto-Indo-European *yugóm Proto-Italic *jugom Latin iugum Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin iugō Latin subiugō From sub- + iugō.

Elsewhere
  • Catalansubjugar
  • Englishsubjugate
  • Germansubjugieren
  • Frenchsubjuguerfrom Middle French subiuguer
  • Romaniansubjugafrom Middle French subiuguer
  • Portuguesesubjugar
  • Spanishsubyugar
  • Galiciansubxugar
  • Old Irishfo·ammámaigedar
Italo-Romance
  • Italiansoggiogare
  • Siciliansugghiuvari
Ibero-Romance
  • Spanishsojuzgar

In English words that came into English from subiugō

  • subjugatesubiugātus
  • subjugationsubiugātiō
  • subjugatorsubiugātor

Quick answers

What does subiugō mean in Latin?
subiugō, a verb, means “to subjugate (to bring under the yoke)”.
What are the principal parts of subiugō?
subiugō, subiugāre, subiugāvī, subiugātum (first conjugation).
How do you pronounce subiugō?
In classical Latin, [ˈsʊb.jʊ.ɡoː]; in ecclesiastical (church) Latin, [ˈsub.ju.ɡo].
Where does subiugō come from?
Proto-Indo-European *upó → Proto-Italic *supo → Latin subiugō.
Which English words come from subiugō?
English words that go back to Latin subiugō include subjugate, subjugation and subjugator.