adjectivefirst/second-declension adjective
stēllātus
stēllātus (feminine stēllāta, neuter stēllātum)
Classical[steːlˈlaː.tʊs]Ecclesiastical[stelˈlaː.tus]
Meaning
- adjectivestarry, starred; stellate
Latīnē defined in Latin in our graded readers
quasi stēllīs ōrnātusstellātus -a -um — in Metamorphoses I, ch. 4
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | stēllātus | stēllāta | stēllātum |
| genitive | stēllātī | stēllātae | stēllātī |
| dative | stēllātō | stēllātae | stēllātō |
| accusative | stēllātum | stēllātam | stēllātum |
| ablative | stēllātō | stēllātā | stēllātō |
| vocative | stēllāte | stēllāta | stēllātum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | stēllātī | stēllātae | stēllāta |
| genitive | stēllātōrum | stēllātārum | stēllātōrum |
| dative | stēllātīs | stēllātīs | stēllātīs |
| accusative | stēllātōs | stēllātās | stēllāta |
| ablative | stēllātīs | stēllātīs | stēllātīs |
| vocative | stēllātī | stēllātae | stēllāta |
stellātus, a, um, v. stello, II.
Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
stellātus adj.
stella, set with stars, starry : Cepheus, i. e. made a constellation : Argus, i. e. many-eyed , O.: iaspide fulvā Ensis, glittering , V.: variis stellatus corpore guttis, thickly strewn , O.
Origins
- Proto-Indo-European*h₂eHs-
- Latinstēllātus
Proto-Indo-European *h₂stḗrder. Proto-Italic *stērlā Latin stēlla Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-tós Proto-Indo-European *-eh₂tos Proto-Italic *-ātos Latin -ātus Latin stēllātus From stēlla (“star”) + -ātus (“-ate”, adjectival suffix).
Descendants
- Englishstellate
- Frenchétoilé
- Italianstellato
- Portugueseestrelado
- Romanianstelat
- Spanishestrellado
- Friulianstelât
- Galicianestrelado
- Lombardstellad
- Lombardstellaa
In English words that came into English from stēllātus
- stellatedstēllātus
- stellatestēllātus