noun · femininethird declension
spīritālitās
spīritālitās f (genitive spīritālitātis)
Classical[spiː.rɪˈtaː.lɪ.taːs]Ecclesiastical[spi.riˈtaː.li.tas]
spīrituālitās
Meaning
- spirituality
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | spīritālitās | spīritālitātēs |
| genitive | spīritālitātis | spīritālitātum |
| dative | spīritālitātī | spīritālitātibus |
| accusative | spīritālitātem | spīritālitātēs |
| ablative | spīritālitāte | spīritālitātibus |
| vocative | spīritālitās | spīritālitātēs |
Lewis & Short A Latin Dictionary, 1879
spīrĭtālĭtas (spīrĭtŭāl-), ātis, f. spiritalis, II.,
I. spirituality (eccl. Lat.), Tert. adv. Marc. 5, 8 med.; Alcim. Ep. 12.
Origins
- Proto-Indo-European*(s)peys-der.?
- Latinspīritālitās
Proto-Indo-European *-tus Proto-Italic *-tus Latin -tus Latin spīritus Proto-Indo-European *h₂el- Proto-Indo-European *-is Proto-Indo-European *h₂élisder.? Proto-Italic *-ālis Latin -ālis Latin spīritālis Proto-Indo-European *-teh₂ Proto-Indo-European *-ts Proto-Indo-European *-teh₂ts Proto-Italic *-tāts Latin -tās Latin spīritālitās From spīritālis (“spiritual”) + -tās, from spīritus (“breath, breathing; air; spirit”), from spirō (“breathe, respire; live”).