adjectivethird-declension two-termination adjective
spīnālis
spīnālis (neuter spīnāle)
Classical[spiːˈnaː.lɪs]Ecclesiastical[spiˈnaː.lis]
Meaning
- Late Latintwo terminationof or belonging to the spine; spinal
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | spīnālis | spīnālis | spīnāle |
| genitive | spīnālis | spīnālis | spīnālis |
| dative | spīnālī | spīnālī | spīnālī |
| accusative | spīnālem | spīnālem | spīnāle |
| ablative | spīnālī | spīnālī | spīnālī |
| vocative | spīnālis | spīnālis | spīnāle |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | spīnālēs | spīnālēs | spīnālia |
| genitive | spīnālium | spīnālium | spīnālium |
| dative | spīnālibus | spīnālibus | spīnālibus |
| accusative | spīnālīs spīnālēs | spīnālīs spīnālēs | spīnālia |
| ablative | spīnālibus | spīnālibus | spīnālibus |
| vocative | spīnālēs | spīnālēs | spīnālia |
spīnālis, e, adj. spina, I. B. 3.,
I. of or belonging to the spine, spinal (late Lat.):
medulla, Macr. S. 7, 9, §§ 22, 24.Origins
Proto-Indo-European *spey-der. Proto-Italic *speinā Latin spīna Proto-Italic *-ālis Latin -ālis Latin spīnālis From spīna (“a prickle, spine”) + -ālis (“-al”, adjectival suffix).
Descendants
- Englishspinal
- Frenchspinal
- Italianspinale
- Portugueseespinal
- Romanianspinal
- Romanianspinare
- Spanishespinal
- Aromanianschinari
- Tarantinospinale