verbfirst conjugation
sessitō
sessitō (present infinitive sessitāre, perfect active sessitāvī, supine sessitātum)
Classical[ˈsɛs.sɪ.toː]Ecclesiastical[ˈsɛs.si.to]
Meaning
- rareto sit for a long time
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | sessitō | sessitābam | sessitābō | sessitāvī | sessitāveram | sessitāverō |
| 2nd sg. | sessitās | sessitābās | sessitābis | sessitāvistī | sessitāverās | sessitāveris |
| 3rd sg. | sessitat | sessitābat | sessitābit | sessitāvit | sessitāverat | sessitāverit |
| 1st pl. | sessitāmus | sessitābāmus | sessitābimus | sessitāvimus | sessitāverāmus | sessitāverimus |
| 2nd pl. | sessitātis | sessitābātis | sessitābitis | sessitāvistis | sessitāverātis | sessitāveritis |
| 3rd pl. | sessitant | sessitābant | sessitābunt | sessitāvērunt sessitāvēre | sessitāverant | sessitāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | sessitem | sessitārem | sessitāverim | sessitāvissem |
| 2nd sg. | sessitēs | sessitārēs | sessitāverīs | sessitāvissēs |
| 3rd sg. | sessitet | sessitāret | sessitāverit | sessitāvisset |
| 1st pl. | sessitēmus | sessitārēmus | sessitāverīmus | sessitāvissēmus |
| 2nd pl. | sessitētis | sessitārētis | sessitāverītis | sessitāvissētis |
| 3rd pl. | sessitent | sessitārent | sessitāverint | sessitāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | sessitor | sessitābar | sessitābor |
| 2nd sg. | sessitāris sessitāre | sessitābāris sessitābāre | sessitāberis sessitābere |
| 3rd sg. | sessitātur | sessitābātur | sessitābitur |
| 1st pl. | sessitāmur | sessitābāmur | sessitābimur |
| 2nd pl. | sessitāminī | sessitābāminī | sessitābiminī |
| 3rd pl. | sessitantur | sessitābantur | sessitābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | sessiter | sessitārer |
| 2nd sg. | sessitēris sessitēre | sessitārēris sessitārēre |
| 3rd sg. | sessitētur | sessitārētur |
| 1st pl. | sessitēmur | sessitārēmur |
| 2nd pl. | sessitēminī | sessitārēminī |
| 3rd pl. | sessitentur | sessitārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | sessitā | sessitāre |
| pres. 2nd pl. | sessitāte | sessitāminī |
| fut. 2nd sg. | sessitātō | sessitātor |
| fut. 3rd sg. | sessitātō | sessitātor |
| fut. 2nd pl. | sessitātōte | — |
| fut. 3rd pl. | sessitantō | sessitantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | sessitāre | sessitārī |
| perfect infinitive | sessitāvisse | sessitātum esse |
| future infinitive | sessitātūrum esse | sessitātum īrī |
| present participle | sessitāns | — |
| perfect participle | — | sessitātus |
| future participle | sessitātūrus | sessitandus |
gerundsessitandī, sessitandō, sessitandumsupinesessitātum, sessitātū
sessĭto, āvi, 1,
I. v. freq. n. [id.], to sit much or long (very rare): quam deam (Suadam) in Pericli labris scripsit Eupolis sessitavisse, * Cic. Brut. 15, 59:
sessitandi regio, of the seat, of the posteriors, App. Dogm. Plat. 1, p. 10, 40.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
sessitō āvī, —, āre, freq.
sedeo, to keep sitting, rest : (Suadam) in Pericli labris sessitavisse.
Origins
Proto-Indo-European *-tós Proto-Italic *-tos Latin -tus Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin -tō Latin -itō Latin sessitō From sessus + -itō.