adjectivefirst/second-declension adjective
sēnsātus
sēnsātus (feminine sēnsāta, neuter sēnsātum, adverb sēnsātē)
Classical[sẽːˈsaː.tʊs]Ecclesiastical[senˈsaː.tus]
sēnsūtus
Meaning
- Late Latinadjectivesensible, intelligent, gifted with sense
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | sēnsātus | sēnsāta sēnsūta | sēnsātum sēnsūtum |
| genitive | sēnsātī sēnsūtī | sēnsātae sēnsūtae | sēnsātī sēnsūtī |
| dative | sēnsātō sēnsūtō | sēnsātae sēnsūtae | sēnsātō sēnsūtō |
| accusative | sēnsātum sēnsūtum | sēnsātam sēnsūtam | sēnsātum sēnsūtum |
| ablative | sēnsātō sēnsūtō | sēnsātā sēnsūtā | sēnsātō sēnsūtō |
| vocative | sēnsāte sēnsūte | sēnsāta sēnsūta | sēnsātum sēnsūtum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | sēnsātī sēnsūtī | sēnsātae sēnsūtae | sēnsāta sēnsūta |
| genitive | sēnsātōrum sēnsūtōrum | sēnsātārum sēnsūtārum | sēnsātōrum sēnsūtōrum |
| dative | sēnsātīs sēnsūtīs | sēnsātīs sēnsūtīs | sēnsātīs sēnsūtīs |
| accusative | sēnsātōs sēnsūtōs | sēnsātās sēnsūtās | sēnsāta sēnsūta |
| ablative | sēnsātīs sēnsūtīs | sēnsātīs sēnsūtīs | sēnsātīs sēnsūtīs |
| vocative | sēnsātī sēnsūtī | sēnsātae sēnsūtae | sēnsāta sēnsūta |
sensātus, a, um, adj. 2. sensus,
I. gifted with sense, intelligent: homines (with callidi and astuti), Firm. Math. 3, 10; 5, 12; Vulg. Ecclus. 7, 27.—Adv.: sensātē, intelligently, sensibly:
loqui, Vulg. Ecclus. 13, 27.Origins
From sēnsus (“faculty of sensation”) + -ātus. The lack of -u- is attributable to the fluctuation between u-stem and o-stem inflectional and derivational patterns that began early in Latin and caused more and more words to shift to o-stem patterns over time.
Descendants
- Catalansensat
- Englishsensate
- Frenchsensé
- Italiansensato
- Portuguesesensato
- Spanishsensato
In English words that came into English from sēnsātus
- sensatesēnsātus