adjectivethird-declension two-termination adjective
sēnsuālis
sēnsuālis (neuter sēnsuāle, adverb sēnsuāliter)
Classical[sẽː.suˈaː.lɪs]Ecclesiastical[sen.suˈaː.lis]
Meaning
- two terminationpertaining to sense, endowed with feeling
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | sēnsuālis | sēnsuālis | sēnsuāle |
| genitive | sēnsuālis | sēnsuālis | sēnsuālis |
| dative | sēnsuālī | sēnsuālī | sēnsuālī |
| accusative | sēnsuālem | sēnsuālem | sēnsuāle |
| ablative | sēnsuālī | sēnsuālī | sēnsuālī |
| vocative | sēnsuālis | sēnsuālis | sēnsuāle |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | sēnsuālēs | sēnsuālēs | sēnsuālia |
| genitive | sēnsuālium | sēnsuālium | sēnsuālium |
| dative | sēnsuālibus | sēnsuālibus | sēnsuālibus |
| accusative | sēnsuālīs sēnsuālēs | sēnsuālīs sēnsuālēs | sēnsuālia |
| ablative | sēnsuālibus | sēnsuālibus | sēnsuālibus |
| vocative | sēnsuālēs | sēnsuālēs | sēnsuālia |
sensŭālis, e, adj. 2. sensus,
I. endowed with feeling or sensation, sensitive, sensual (post-class.), App. Trism. p. 80, 16; Tert. Anim. 43; Prud. στεφ. 10, 346.—Adv.: sensŭālĭter, in a sensual manner, carnally, Claud. Mam. Stat. An. 2, 12.
Origins
Proto-Italic *-ālis Latin -ālis Latin sēnsuālis From sensus + -ālis.
Descendants
- Catalansensual
- Englishsensual
- Frenchsensuel
- Germansensuellfrom French sensuel
- Italiansensual
- Portuguesesensual
- Romaniansenzual
- Spanishsensual
- Siciliansinzuali
In English words that came into English from sēnsuālis
- sensualsēnsuālis