adjectivefirst/second-declension adjective
scūtātus
scūtātus (feminine scūtāta, neuter scūtātum)
Classical[skuːˈtaː.tʊs]Ecclesiastical[skuˈtaː.tus]
Meaning
- adjectivearmed with a scutum (long shield)
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | scūtātus | scūtāta | scūtātum |
| genitive | scūtātī | scūtātae | scūtātī |
| dative | scūtātō | scūtātae | scūtātō |
| accusative | scūtātum | scūtātam | scūtātum |
| ablative | scūtātō | scūtātā | scūtātō |
| vocative | scūtāte | scūtāta | scūtātum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | scūtātī | scūtātae | scūtāta |
| genitive | scūtātōrum | scūtātārum | scūtātōrum |
| dative | scūtātīs | scūtātīs | scūtātīs |
| accusative | scūtātōs | scūtātās | scūtāta |
| ablative | scūtātīs | scūtātīs | scūtātīs |
| vocative | scūtātī | scūtātae | scūtāta |
scūtātus, a, um, adj. id..
I. Armed with a scutum (long shield): cohortes, * Caes. B. C. 1, 39:
milites, Liv. 8, 8; 33, 14: equites, Verg. A. 9, 370: manus, Sil. 6, 211. —II. Subst.
A. scūtāti, ōrum, m., troops bearing shields (opp. the equites):
quattuor milia scutatorum, Liv. 28, 2, 4.—B. = scutarius, II. 2.; Inscr. Orell. 3448 (belonging to A. D. 256).
Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
scūtātus adj.
scutum, armed with a long shield : cohortes, Cs.: milites, L.: equites, V.
Origins
Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-tós Proto-Indo-European *-eh₂tos Proto-Italic *-ātos Latin -ātus Latin scūtātus From scūtum (“long shield”) + -ātus (“-ed”).