What does sarcinātus mean in Latin?

sarcinātus, a adjective, means “laden, burdened”.

How do you pronounce sarcinātus?

In classical Latin, [sar.kɪˈnaː.tʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [sar.t͡ʃiˈnaː.tus].

adjectivefirst/second-declension adjective

sarcinātus (feminine sarcināta, neuter sarcinātum)

Classical[sar.kɪˈnaː.tʊs]Ecclesiastical[sar.t͡ʃiˈnaː.tus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	sarcinātus	sarcināta	sarcinātum
genitive	sarcinātī	sarcinātae	sarcinātī
dative	sarcinātō	sarcinātae	sarcinātō
accusative	sarcinātum	sarcinātam	sarcinātum
ablative	sarcinātō	sarcinātā	sarcinātō
vocative	sarcināte	sarcināta	sarcinātum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	sarcinātī	sarcinātae	sarcināta
genitive	sarcinātōrum	sarcinātārum	sarcinātōrum
dative	sarcinātīs	sarcinātīs	sarcinātīs
accusative	sarcinātōs	sarcinātās	sarcināta
ablative	sarcinātīs	sarcinātīs	sarcinātīs
vocative	sarcinātī	sarcinātae	sarcināta

sarcĭnātus, a, um, adj. sarcina,

I. laden, burdened (ante- and post-class.): homines, Plaut. Poen. 5, 2, 19; id. Nol. Carm. 21, 911.