What does ruīnō mean in Latin?

ruīnō, a verb, means “to ruin”.

What are the principal parts of ruīnō?

ruīnō, ruīnāre (first conjugation, no perfect or supine stems).

In classical Latin, [ruˈiː.noː]; in ecclesiastical (church) Latin, [ruˈiː.no].

verbfirst conjugation, no perfect or supine stems

ruīnō (present infinitive ruīnāre)

Classical[ruˈiː.noː]Ecclesiastical[ruˈiː.no]

active indicative
form	present	imperfect	future	perfect	pluperfect	fut. perfect
1st sg.	ruīnō	ruīnābam	ruīnābō	ruīnāvī	ruīnāveram	ruīnāverō
2nd sg.	ruīnās	ruīnābās	ruīnābis	ruīnāvistī	ruīnāverās	ruīnāveris
3rd sg.	ruīnat	ruīnābat	ruīnābit	ruīnāvit	ruīnāverat	ruīnāverit
1st pl.	ruīnāmus	ruīnābāmus	ruīnābimus	ruīnāvimus	ruīnāverāmus	ruīnāverimus
2nd pl.	ruīnātis	ruīnābātis	ruīnābitis	ruīnāvistis	ruīnāverātis	ruīnāveritis
3rd pl.	ruīnant	ruīnābant	ruīnābunt	ruīnāvērunt ruīnāvēre	ruīnāverant	ruīnāverint

active subjunctive

active subjunctive
form	present	imperfect	perfect	pluperfect
1st sg.	ruīnem	ruīnārem	ruīnāverim	ruīnāvissem
2nd sg.	ruīnēs	ruīnārēs	ruīnāverīs	ruīnāvissēs
3rd sg.	ruīnet	ruīnāret	ruīnāverit	ruīnāvisset
1st pl.	ruīnēmus	ruīnārēmus	ruīnāverīmus	ruīnāvissēmus
2nd pl.	ruīnētis	ruīnārētis	ruīnāverītis	ruīnāvissētis
3rd pl.	ruīnent	ruīnārent	ruīnāverint	ruīnāvissent

passive indicative

passive indicative
form	present	imperfect	future
1st sg.	ruīnor	ruīnābar	ruīnābor
2nd sg.	ruīnāris ruīnāre	ruīnābāris ruīnābāre	ruīnāberis ruīnābere
3rd sg.	ruīnātur	ruīnābātur	ruīnābitur
1st pl.	ruīnāmur	ruīnābāmur	ruīnābimur
2nd pl.	ruīnāminī	ruīnābāminī	ruīnābiminī
3rd pl.	ruīnantur	ruīnābantur	ruīnābuntur

passive subjunctive

imperative

infinitives & participles

gerundruīnandī, ruīnandō, ruīnandumsupineruīnātum, ruīnātū

From ruīna.