LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
verbfirst conjugation

rūbrīcō

rūbrīcō (present infinitive rūbrīcāre, perfect active rūbrīcāvī, supine rūbrīcātum)
Classical[ruːˈbriː.koː]Ecclesiastical[ruˈbriː.ko]

Meaning

  1. error lua execuncommonto color red

Conjugation conjugation 1

active indicative
formpresentimperfectfutureperfectpluperfectfut. perfect
1st sg.rūbrīcōrūbrīcābamrūbrīcābōrūbrīcāvīrūbrīcāveramrūbrīcāverō
rubrīcārō
2nd sg.rūbrīcāsrūbrīcābāsrūbrīcābisrūbrīcāvistī
rubrīcāstī
rūbrīcāverās
rubrīcārās
rūbrīcāveris
3rd sg.rūbrīcatrūbrīcābatrūbrīcābitrūbrīcāvitrūbrīcāverat
rubrīcārat
rūbrīcāverit
rubrīcārit
1st pl.rūbrīcāmusrūbrīcābāmusrūbrīcābimusrūbrīcāvimusrūbrīcāverāmusrūbrīcāverimus
rubrīcārimus
2nd pl.rūbrīcātisrūbrīcābātisrūbrīcābitisrūbrīcāvistis
rubrīcāstis
rūbrīcāverātis
rubrīcārātis
rūbrīcāveritis
rubrīcāritis
3rd pl.rūbrīcantrūbrīcābantrūbrīcābuntrūbrīcāvērunt
rūbrīcāvēre, rubrīcārunt
rūbrīcāverant
rubrīcārant
rūbrīcāverint
rubrīcārint
active subjunctive
active subjunctive
formpresentimperfectperfectpluperfect
1st sg.rūbrīcemrūbrīcāremrūbrīcāverim
rubrīcārim
rūbrīcāvissem
rubrīcāssem
2nd sg.rūbrīcēsrūbrīcārēsrūbrīcāverīsrūbrīcāvissēs
rubrīcāssēs
3rd sg.rūbrīcetrūbrīcāretrūbrīcāverit
rubrīcārit
rūbrīcāvisset
rubrīcāsset
1st pl.rūbrīcēmusrūbrīcārēmusrūbrīcāverīmus
rubrīcārīmus
rūbrīcāvissēmus
rubrīcāssēmus
2nd pl.rūbrīcētisrūbrīcārētisrūbrīcāverītis
rubrīcārītis
rūbrīcāvissētis
rubrīcāssētis
3rd pl.rūbrīcentrūbrīcārentrūbrīcāverint
rubrīcārint
rūbrīcāvissent
rubrīcāssent
passive indicative
passive indicative
formpresentimperfectfuture
1st sg.rūbrīcorrūbrīcābarrūbrīcābor
2nd sg.rūbrīcāris
rūbrīcāre
rūbrīcābāris
rūbrīcābāre
rūbrīcāberis
rūbrīcābere
3rd sg.rūbrīcāturrūbrīcābāturrūbrīcābitur
1st pl.rūbrīcāmurrūbrīcābāmurrūbrīcābimur
2nd pl.rūbrīcāminīrūbrīcābāminīrūbrīcābiminī
3rd pl.rūbrīcanturrūbrīcābanturrūbrīcābuntur
passive subjunctive
passive subjunctive
formpresentimperfect
1st sg.rūbrīcerrūbrīcārer
2nd sg.rūbrīcēris
rūbrīcēre
rūbrīcārēris
rūbrīcārēre
3rd sg.rūbrīcēturrūbrīcārētur
1st pl.rūbrīcēmurrūbrīcārēmur
2nd pl.rūbrīcēminīrūbrīcārēminī
3rd pl.rūbrīcenturrūbrīcārentur
imperative
imperative
formactivepassive
pres. 2nd sg.rūbrīcārūbrīcāre
pres. 2nd pl.rūbrīcāterūbrīcāminī
fut. 2nd sg.rūbrīcātōrūbrīcātor
fut. 3rd sg.rūbrīcātōrūbrīcātor
fut. 2nd pl.rūbrīcātōte—
fut. 3rd pl.rūbrīcantōrūbrīcantor
infinitives & participles
infinitives & participles
formactivepassive
present infinitiverūbrīcārerūbrīcārī
perfect infinitiverūbrīcāvisse
rubrīcāsse
rūbrīcātum esse
future infinitiverūbrīcātūrum esserūbrīcātum īrī
present participlerūbrīcāns—
perfect participle—rūbrīcātus
future participlerūbrīcātūrus
rubrīcātūra, rubrīcātūrā, rubrīcātūrae, rubrīcātūram, rubrīcātūrārum, rubrīcātūrās, rubrīcātūre, rubrīcātūrī, rubrīcātūrīs, rubrīcātūrō, rubrīcātūrōrum, rubrīcātūrōs, rubrīcātūrum
rūbrīcandus
rubrīcanda, rubrīcandā, rubrīcandae, rubrīcandam, rubrīcandārum, rubrīcandās, rubrīcande, rubrīcandīs, rubrīcandōrum, rubrīcandōs
gerundrūbrīcandī, rūbrīcandō, rūbrīcandumsupinerūbrīcātum, rūbrīcātū

rŭbrīco, no
I. perf., ātum, 1, v. a. rubrica, to color red (very rare): furi rubricato minare, Auct. Priap. 73, 2; Ven. Vit. S. Mart. 2 fin.; Petr. 46, 7; Vulg. Exod. 25, 5; 39, 33.

Origins

From rūbrīca (“red ochre”) + -ō (verb-forming suffix). When scanned as rŭbrĭcō, perhaps reanalyzed or recomposed as ruber (“red”) + -icō (verb-forming suffix); compare albicō (“to make white, whiten”) from albus (“white”) + -icō.

In English words that came into English from rūbrīcō

  • rubricaterubricatus

Quick answers

What does rūbrīcō mean in Latin?
rūbrīcō, a verb, means “to color red”.
What are the principal parts of rūbrīcō?
rūbrīcō, rūbrīcāre, rūbrīcāvī, rūbrīcātum (first conjugation).
How do you pronounce rūbrīcō?
In classical Latin, [ruːˈbriː.koː]; in ecclesiastical (church) Latin, [ruˈbriː.ko].