verbfirst conjugation
repūrgō
repūrgō (present infinitive repūrgāre, perfect active repūrgāvī, supine repūrgātum)
Classical[rɛˈpuːr.ɡoː]Ecclesiastical[reˈpur.ɡo]
Meaning
- to cleanse again
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | repūrgō | repūrgābam | repūrgābō | repūrgāvī | repūrgāveram | repūrgāverō repurgārō |
| 2nd sg. | repūrgās | repūrgābās | repūrgābis | repūrgāvistī repurgāstī | repūrgāverās repurgārās | repūrgāveris |
| 3rd sg. | repūrgat | repūrgābat | repūrgābit | repūrgāvit | repūrgāverat repurgārat | repūrgāverit repurgārit |
| 1st pl. | repūrgāmus | repūrgābāmus | repūrgābimus | repūrgāvimus | repūrgāverāmus | repūrgāverimus repurgārimus |
| 2nd pl. | repūrgātis | repūrgābātis | repūrgābitis | repūrgāvistis repurgāstis | repūrgāverātis repurgārātis | repūrgāveritis repurgāritis |
| 3rd pl. | repūrgant | repūrgābant | repūrgābunt | repūrgāvērunt repūrgāvēre, repurgārunt | repūrgāverant repurgārant | repūrgāverint repurgārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | repūrgem | repūrgārem | repūrgāverim repurgārim | repūrgāvissem repurgāssem |
| 2nd sg. | repūrgēs | repūrgārēs | repūrgāverīs | repūrgāvissēs repurgāssēs |
| 3rd sg. | repūrget | repūrgāret | repūrgāverit repurgārit | repūrgāvisset repurgāsset |
| 1st pl. | repūrgēmus | repūrgārēmus | repūrgāverīmus repurgārīmus | repūrgāvissēmus repurgāssēmus |
| 2nd pl. | repūrgētis | repūrgārētis | repūrgāverītis repurgārītis | repūrgāvissētis repurgāssētis |
| 3rd pl. | repūrgent | repūrgārent | repūrgāverint repurgārint | repūrgāvissent repurgāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | repūrgor | repūrgābar | repūrgābor |
| 2nd sg. | repūrgāris repūrgāre | repūrgābāris repūrgābāre | repūrgāberis repūrgābere |
| 3rd sg. | repūrgātur | repūrgābātur | repūrgābitur |
| 1st pl. | repūrgāmur | repūrgābāmur | repūrgābimur |
| 2nd pl. | repūrgāminī | repūrgābāminī | repūrgābiminī |
| 3rd pl. | repūrgantur | repūrgābantur | repūrgābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | repūrger | repūrgārer |
| 2nd sg. | repūrgēris repūrgēre | repūrgārēris repūrgārēre |
| 3rd sg. | repūrgētur | repūrgārētur |
| 1st pl. | repūrgēmur | repūrgārēmur |
| 2nd pl. | repūrgēminī | repūrgārēminī |
| 3rd pl. | repūrgentur | repūrgārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | repūrgā | repūrgāre |
| pres. 2nd pl. | repūrgāte | repūrgāminī |
| fut. 2nd sg. | repūrgātō | repūrgātor |
| fut. 3rd sg. | repūrgātō | repūrgātor |
| fut. 2nd pl. | repūrgātōte | — |
| fut. 3rd pl. | repūrgantō | repūrgantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | repūrgāre | repūrgārī |
| perfect infinitive | repūrgāvisse repurgāsse | repūrgātum esse |
| future infinitive | repūrgātūrum esse | repūrgātum īrī |
| present participle | repūrgāns | — |
| perfect participle | — | repūrgātus repūrgāta, repūrgātā, repūrgātae, repūrgātam, repūrgātārum, repūrgātās, repūrgātī, repūrgātōrum, repūrgātōs |
| future participle | repūrgātūrus repūrgātūra, repūrgātūrā, repūrgātūrae, repūrgātūram, repūrgātūrārum, repūrgātūrās, repūrgātūre, repūrgātūrī, repūrgātūrīs, repūrgātūrō, repūrgātūrōrum, repūrgātūrōs, repūrgātūrum | repūrgandus repūrganda, repūrgandā, repūrgandae, repūrgandam, repūrgandārum, repūrgandās, repūrgande, repūrgandīs, repūrgandōrum, repūrgandōs |
gerundrepūrgandī, repūrgandō, repūrgandumsupinerepūrgātum, repūrgātū
rĕ-purgo, āvi, ātum, 1, v. a.
I. Lit., to clean, cleanse, or clear again (not anteAug.):
iter, Liv. 44, 4 fin.: alveum Tiberis, Suet. Aug. 30: ergastula, id. Tib. 8: os, mox dentes, Plin. 8, 25, 37, § 90: nomas, id. 23, 4, 38, § 78: vulnera, id. 34, 15, 46, § 155: humum, Ov. de Nuce, 125: hortum repurgare steriles herbas eligens, Curt. 4, 1, 21: repurgato fugiebant nubila caelo, Ov. M. 5, 286: serenitas caeli non recipit majorem claritatem in sincerissimum nitorem repurgata, Sen. Ep. 66, 46.— II. Transf., to purge away; to take away, remove, for the sake of cleaning:
quicquid in Aeneā fuerat mortale repurgat, Ov. M. 14, 603: fetus, Plin. 8, 55, 81, § 217: aurum venis, Flor. 4, 12, 12.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
re-pūrgō āvī, ātus, āre,
to clean anew, cleanse off, clear again: iter, L.: humum, O.: hortum, Cu.: repurgato caelo, O.—To purge away, take away, remove: Quicquid in Aeneā fuerat mortale, O.
Origins
- Proto-Italic*wre-
- Latinrepūrgō
Proto-Indo-European *péh₂wr̥ Proto-Italic *pūr? Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ōder. Latin -igō Latin pūrgō Latin repūrgō From re- + pūrgō.