What does rēmigō mean in Latin?

rēmigō, a verb, means “to row”.

What are the principal parts of rēmigō?

rēmigō, rēmigāre, rēmigāvī, rēmigātum (first conjugation).

In classical Latin, [ˈreː.mɪ.ɡoː]; in ecclesiastical (church) Latin, [ˈrɛː.mi.ɡo].

verbfirst conjugation

rēmigō (present infinitive rēmigāre, perfect active rēmigāvī, supine rēmigātum)

Classical[ˈreː.mɪ.ɡoː]Ecclesiastical[ˈrɛː.mi.ɡo]

rēmīs nāvem moveō

rēmigō -āre — in IVLIANVS I: Gallia, ch. 17

active indicative
form	present	imperfect	future	perfect	pluperfect	fut. perfect
1st sg.	rēmigō	rēmigābam	rēmigābō	rēmigāvī	rēmigāveram	rēmigāverō rēmigārō
2nd sg.	rēmigās	rēmigābās	rēmigābis	rēmigāvistī rēmigāstī	rēmigāverās rēmigārās	rēmigāveris
3rd sg.	rēmigat	rēmigābat	rēmigābit	rēmigāvit	rēmigāverat rēmigārat	rēmigāverit rēmigārit
1st pl.	rēmigāmus	rēmigābāmus	rēmigābimus	rēmigāvimus	rēmigāverāmus	rēmigāverimus rēmigārimus
2nd pl.	rēmigātis	rēmigābātis	rēmigābitis	rēmigāvistis rēmigāstis	rēmigāverātis rēmigārātis	rēmigāveritis rēmigāritis
3rd pl.	rēmigant	rēmigābant	rēmigābunt	rēmigāvērunt rēmigāvēre, rēmigārunt	rēmigāverant rēmigārant	rēmigāverint rēmigārint

active subjunctive

active subjunctive
form	present	imperfect	perfect	pluperfect
1st sg.	rēmigem	rēmigārem	rēmigāverim rēmigārim	rēmigāvissem rēmigāssem
2nd sg.	rēmigēs	rēmigārēs	rēmigāverīs	rēmigāvissēs rēmigāssēs
3rd sg.	rēmiget	rēmigāret	rēmigāverit rēmigārit	rēmigāvisset rēmigāsset
1st pl.	rēmigēmus	rēmigārēmus	rēmigāverīmus rēmigārīmus	rēmigāvissēmus rēmigāssēmus
2nd pl.	rēmigētis	rēmigārētis	rēmigāverītis rēmigārītis	rēmigāvissētis rēmigāssētis
3rd pl.	rēmigent	rēmigārent	rēmigāverint rēmigārint	rēmigāvissent rēmigāssent

passive indicative

passive indicative
form	present	imperfect	future
1st sg.	rēmigor	rēmigābar	rēmigābor
2nd sg.	rēmigāris rēmigāre	rēmigābāris rēmigābāre	rēmigāberis rēmigābere
3rd sg.	rēmigātur	rēmigābātur	rēmigābitur
1st pl.	rēmigāmur	rēmigābāmur	rēmigābimur
2nd pl.	rēmigāminī	rēmigābāminī	rēmigābiminī
3rd pl.	rēmigantur	rēmigābantur	rēmigābuntur

passive subjunctive

imperative

infinitives & participles

infinitives & participles
form	active	passive
present infinitive	rēmigāre	rēmigārī
perfect infinitive	rēmigāvisse rēmigāsse	rēmigātum esse
future infinitive	rēmigātūrum esse	rēmigātum īrī
present participle	rēmigāns	—
perfect participle	—	rēmigātus rēmigāta, rēmigātā, rēmigātae, rēmigātam, rēmigātārum, rēmigātās, rēmigātī, rēmigātōrum, rēmigātōs
future participle	rēmigātūrus rēmigātūra, rēmigātūrā, rēmigātūrae, rēmigātūram, rēmigātūrārum, rēmigātūrās, rēmigātūre, rēmigātūrī, rēmigātūrīs, rēmigātūrō, rēmigātūrōrum, rēmigātūrōs, rēmigātūrum	rēmigandus rēmiganda, rēmigandā, rēmigandae, rēmigandam, rēmigandārum, rēmigandās, rēmigande, rēmigandīs, rēmigandōrum, rēmigandōs

gerundrēmigandī, rēmigandō, rēmigandumsupinerēmigātum, rēmigātū

rēmĭgo, āre, v. n. id.,

I. to row (class.), Cic. Att. 13, 21, 3: utrum mavis? statimne vela facere, an paululum remigare? id. Tusc. 4, 4, 9: non intermisso remigandi labore, Caes. B. G. 5, 8; Auct. B. Alex. 46, 2; Tac. Agr. 10; 28: contra aquam, Sen. Ep. 122 al.—Poet., with acc.: remigare alnum (i. e. navem), Claud. Rapt. Pros. 2, 178.

From rēmus (“an oar”) + -igō.

Descendants